Laime
Senajā Grieķijā laimīgs ir tikumīgs cilveks, kurš redz savu pilsētu uzplaukstam, "viņam bija skaistie un labie dēli, un viņš redzēja, ka viņiem arī piedzima un bija dzīvi bērni, viņs bija labklājīgs cilvēks(..), turklāt viņam bija skaista nāve(..) viņš devās kaujā pie Eleusīnas un piespieda ienaidniekus bēgt, un pats gāja bojā skaista nāve cīņas laukā. Atēnieši apglabāja viņu par tautas līdzekļiem tajā vietā, kur viņš gāja bojā un izrādija viņam lielu godu."(Herodots)
Romiešiem(republikas laikā) laimīgs ir kārtīgs pilsonis, kas nodarbojas ar politiku vai karošanu, vai zemkopību. Kārtīgs ģimenes tēvs, kuru ciena radinieki, taisnīgs, spēcīgs un nežēlīgs, kuru visi ciena.
Viduslaikos laimīgs cilvēks ir ticīgs, kurš cieš un dzīvo lai nomirtu, tagad viņam ir grūi, bet viņš ir laimīgs, jo viņs nonāks debesīs. Galvenais ir pareizi nomirt, paspēt izsūdzēt grēkus un nodot dvēseli dievam.
19.gs. beigās, 20.gs. sākumā laimīgs cilvēks ir nacionālists, viņš mīl savu tautu, laimīgs viņs ir kad tauta ir spēcīgāka par citām, laimīgs dodas karā pret citām tautām(kad sākās pirmais pasaules karš, gan Berlīnē, gan Parīzē, gan Pēterburgā, gan Londonā ielās dejoja un priecājās cilvēku pūļi) Cilveks jūtas laimīgs, kad tauta novērtē viņa ieguldijumu valsts labā.
Kas mūsdienās cilvēkam nes laimi? Var kāds pateikt?:) Man patlaban šķiet ka nupat iet bojā pēdējais no manis uzskatītajiem priekšstatiem par laimi un jaunais vēl nav izveidojies. Patlaban visi tiecas pēc turības, bet tas protams nenes laimi, mantas mīlestība ir raksturīga visu šo laimes priekšstatu beigu posmos....
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: