Pasaules gals
Visiem vienmēr ir paticis baidīties no pasaules gala, kautkad pirms kāda laiciņa te viens bija ielicis briesmīgu stāstu par planētu X un plūdiem un vel kautkādām briesmīgām klizmām. Kautkad 19.gs. beigās ar bija cilvēciņi tik ļoti satraukušies par šo problēmu(pasaules galu), ka daži londonā pat pamanijās uztaisīt kolektīvu pašnāvību, Actekiem ikpa noteiktam gadu skaitam patikās gaidīt pasaules galu(es īsti vairs neaceros cik ilgs tas posms bija, bet tas katrā ziņā bija gana regulāri), tad viņi nodzēsa visas ugunis, dauzija traukus, raudāja un vispār gaidija ka kirdik būs, bet nu sagaidija arī, atnāca spāņi un actekiem bija pasaules gals. Romieši arī gaidija pasaules galu, viņi domāja par pazudušajām Sibillas pareģošanas grāmatām kurās esot Romas liktenis, nu un sagaidija arī sabrukumu. Romas sabrukums ir diezgan interesants ar to, ka ļoti daudz no tām nejaukajām lietām kas piebeidza Romu ir ļoti labi saredzamas arī mūsu jaukajā demokrātiskajā pasaulītē.Pirmkārt jau ap 2gs, kad Romā sākās lielākās problēmas, bija izveidojies briesmīgs biokrātijas aparāts, kas pilnveidojās līdz kādam 4am gadsimtam, tikai izveidotas simtiem valsts atmaksātas komisijas, kas izsprieda un kontrolēja dažādus jautājumus un aprija nodokļos iekasēto naudu. Vēl viena spilgta īpašība ir mazo lauksaimnieku pazusšana, visi viņi nespēja konkurēt ar lielajiem zemesīpašniekiem un bankrotēja, lielakā daļa no viņiem devās uz pilsētām, kas izsauca vel vienu interesantu arī mūsdienās pazīstamu parādību - Romas impērijā samazinājās dzimstība un saruka iedzīvotāju skaits, no 1ā līdz 4am gadsimtam iedzīvotāju skaits bija sarucis gandrīz uz pusi, tomēr kas vel interesantāk, Romas teritorijā ieradās ļoti daudz "nelegālo migrantu" no kaimiņvalstīm ar kuriem gan Roma visādi cīnijās, bet nekādi netika galā. Šīs ģermāņu ciltis piekopa kautko stipri līdzīgu teroristu karam, uzbrūkot un izlaupot vienu Romas pilsētu pēc otras, līdz beidzot Romas valsts beidza pastāvēt. Aizomīgi līdzīgi mūsdienu situācijai;)