Bērnības atgadijums
Kādreiz, kad es biju stipri jaunāks, mēs ar brālēnu un māsīcu sēdējām virtuvē un klausijāmies kā vecmāmiņa stāstija kas jauns noticis Estrelitas un Hose Ignasio dzīvē, kad piepeši durvis atsprāga vaļā un iekšā ieskrēja 6i policisti militārās formās ar automātiem un viens kurš bija stipri līdzīgs Šerlokam Holmsam(cik jau nu es atceros Šerloku), acīmredzot detektīvs. Šie uzreiz sāka pārmeklēt visu māju, pat pagultes, bet kad nekas neatradās, sāka apspriezties. Viens policists pa to laiku sabēra uz krēsla lodes un sāka pielādēt aptveres. Mana vecmāmiņa, sen karu nebija redzējusi un nodomāja, ka tās ir jau izšautās čaulītes. Būdama izpalīdzīga, viņa tās veikli paņema un sabēra krāsnī.
Kad mēs pusstundu bijām kopā ar policistiem gulējuši grāvī un visas lodes bija izšavušas, tad detektīvs kautrīgi manai vecmammai apjautājās vai viņa gadijumā nav Koka Vārna. Izrādijās ka koka vārna ir kaimiņiene, pie kuras dzīvo viens briesmīgs slepkavnieks. Pa to laiku bandīts bija sadzirdējis šaudīšanos un tieši taisijās pār lauku prom. Bet izveicīgie policisti ar detektīvu priekšgalā viņam pakaļ. Kad viņi bandītu jau bija gandrīz noķēruši, tas apstājās, pateica - es pats - un nošāvās.
Bet mēs nākamā dienā špaktelējām sienās ciet caurumus..