Domāšana
Izlasot šodien viipsnas komentāru, es iedomājos, ka daudzi domāšanu uzskata kā kautko ļoti pozitīvu, kas mums, cilvēkiem, dod ļoti lielas priekšrocības un vispār nezin kādus labumus. Protams, priekšrocības, salīdzinot ar citiem zvēriem mums domāšana dod, mēs izdomājam visādas lamatas un vel viskautko vērtīgu, lai mūs lauvas neapēstu. Bet tieši priekš cilvēka laimes, vai domāšana mūs dara laimīgus? Man šķiet, ka domāšana tieši ir visu nelaimju pamatā. Piemēram, vai jūs esat redzējuši depresīvu suni? Vai ir kāds suns, kurš domā - eh, man dzīvē neiet, nekas prātīgs no manis nesanāks? Nē, sunīts savu galvu nenomoka ar tādām problēmām. Sunītim problēmas ir daudz vienkāršākas - gribu ēst, woof woof, meklēju ēst, man ir bads, esmu nīgrs, meklēju ēst, atradu ēst, ņam ņam. Vai arī - gribu vairoties, nežēlīgi gribu vairoties, kur ir kāda suņu mamma? Un viņš pievēršas tikai šai problēmai, kamēr tā ir atrisināta. Bet cilvēks ar domāšanu rada sev abstraktas problēmas, kuras pārsvarā ir neatrisināmas - piemēram kautvai es - es gribētu būt bagāts, problēma protams ļoti vienkārša, bet ļoti daudzšķautnaina, ja es vēlos būt bagāts, man ir jādara ļoti daudz nepatīkamas lietas ilgā laika periodā, kuras man nekādu laimi nesagādās. Tādas ir nelaimes kas rodas no abstraktu mērķu uzstādīšanas(un itsevišķi no domām par to) Vēl cilvēks bieži kļūst nelaimīgs domājot par savām neveiksmēm. Ja piemēram sunim neizdodas dabūt kādu mātīti priekš vairošanās, viņš nekad nepaliek grūtsirdīgs uz vairākiem mēnešiem un nedomā - es laikam esmu nesmuks, vai varbūt es neesmu atraktīvs, a varbūt es vispār stulbs. Bet ar cilvēku notiek tieši tā. Kad cilvēkam neiet darbā, tad arī sāk uzmākties domas par to cik viņš ir neveiksmīgs. Protams, ar domāšanu viņš var mēģināt kautko darīt lietas labā. Izdomāt, ka sievietēm patīk nauda, vai vel kautko tikpat ģeniālu. Bet ir tādi cilvēki kuri maz domā un šīs problēmas nerisina, bet jūtas ļoti labi. Parasti cilvēki uzskata, ka gudrība ir liela laime, bet daudz biežāk tieši galīgi dumji cilvēki ir lamīgi. Piemēram ņemsim par piemēru vienu vecu, galīgi aprobežotu zemnieku(es viņu arī dzīvē pazīstu). Kad viņš pēdējo reizi bija nelaimīgs un cik ilgi? Pēdējo reizi viņš bija nelaimīgs pirms gada, kad nevarēja kartupeļus vākt, jo lietus lija, a kartupeļi var sapūt. Nelaimīgs viņš bija 2as dienas, tad sāka spīdēt saule. Gudru cilvēku gan nav daudz, tāpēc ir grūti ņemt piemēru gudram cilvēkam, bet nu dažus tomēr es pazīstu. Viens piemēram, turīgs cilvēks, daudz strādā, reizēm pat pa kādai grāmatai uzraksta. Cik bieži viņš ir nelaimīgs? Viņš ir nelaimīgs jau kādus 3 mēnēšus, viņam dēls slikti mācas+ viņam ir dvēseles krīze, jo viņš domā par savu dzīves jēgu+ man tāda aizdoma ka viņu sieva krāpj. Ko šādā gadijumā darītu vecais dumais zemnieks? Viņš nedomā par dzīves jēgu, tas ir pirmkārt, otrkārt ja dēls slikti mācas, tad viņam sadod ar mietu pa kupri un uzreiz sirds paliek mierīgāka, pie tam galvenais lai viņš palīz lauku novākt. Ja sieva viņu krāpj, tad sievai var sadot pa kupri un arī uzreiz paliek vieglāk ap dvēseli.
Tā ka nedomājat, ka domāšana jums laimi atnesīs. Labāk par to nedomājat:)