Domāšana ir domāta tam, lai domātu.
Un nevis lai domātu kautko izlases secībā (labu, nevis sliktu; pozitīvu, nevis negatīvu; sarkanu, nevis zilu) bet lai domātu per se.
Ir jau labi, ka cilvēki _vispār_ domā.
Nu laitakš domā, ka dzīve ir sarežģīta, ka dzīvot grūti un viss ietuz galu..
Iespējams, katas nedod kopējus universālus risinājumus, taču sniedz patīkamu ilūziju par situācijas pārvaldīšanu, vajne?