Jūs protams pazīstat latviešu tautas daiļradi no maziem tautu tērpos saģērbtiem bērneļiem kuri neizteksmīgi īd kautko par vējiņu un laiviņu vai arī no vecām vecenēm ar greiziem zobiem un lieliem deguniem, bet patiesībā nebija tik traki, senie latvieši bija ok. Nemaz jau tā nebija ka viņi tik par darba tikumiņu domāja, vai arī par to kā govis slaukt, viņi īstenībā bija diezgan jautri radijumi un sacerēja diezgan daudz visādu nešķīstu riebklību no kurām man tagad, klausoties ukraiņu hopaku, tieši šī iešāvās prātā -

Ai āzīti murmulīti
Nepis kazu vakarā
Pis rītā saulītē,
tad būs balti kazlēniņi