Stikla acs
Vienai manai radiniecei, kura nu jau ir sasniegusi cienijamu vecumu un saucas tante emīlija, jaunībā, kad viņa piekopa vētrainu dzīves veidu un pat varētu teikt - nodarbojās ar pirātismu, nācās zaudēt aci, kuras vietā protams tika ievietota stikla acs, ar kuru redzēt gan nevar tik labi, toties izskatās daudz pozitīvāk nekā melns apsējs kāds bija kapteinim Bartolomeo Portugālim. Nu un tagad sasniegusi cienijamu vecumu, tante Emīlija mazāk izskatās pēc pirātu vadoņa, bet vairāk pēc vecas, bet labsirdīgas raganas. Nu un viņa, kā jau vairumam vecu veceņu, ļoti patīk vizināties ar trolejbusu šurpu turpu, doties uz tirgu ar sešām paunām, skriet uz namu pārvaldi pastrīdēties par dzīvokļa rēķinu un piektopt vēl dažādas. tādam vecumam, izvīrtīgas aktivitātes. Nu un vienu dienu mana tante devās uz veikalu pēc ruma un ķiplokiem lai groku varētu labāk taisīt, var jau protams taisīt no pašraudzētas mežrozītes, bet kā mēs zinām, kubas rumam piemīt īpašas ārstnieciskas īpašības. Tā nu mana tante, nemīlēdama pašapkalpošanās veikalus devās uz specializētu alkohola bodi, kur alkoholi aiz letes rindām vien salitki. Tante Emma, ilgi pētijusi alkoholus, beigās vēršas pie pārdevēja - Nu jounais čiuļu valns, smuks tu esi, bet dūdi šurp tantei Kapitanu Morganu vīnu. Pārdevējs skolā latgaliešu valodu laikam bija slikti mācijies, kautgan mēs zinam, ka mūsdienās katra valoda ir vērtība un būtu viņs labāk mācijies, būtu briselē par tulku ticis, bet nu tā viņš stāv un skatās nesaprasdams un saka - ko jums kundzīt vaig? Mana tante jau paliek nīgrāka un saka - Kos es tev por kundzi, ni sīva ņe muote, dūd rumu, i nabļisenei sovos dumuos ocis. Pārdevējs satraucies, galīgi nosvīdis un sarkans, galīgi nevar saprast ko manai tantei vaig un izmisīgi lūdz lai parāda, bet tur alkoholi rindā, vien stāv, nevar saprast kuru tieši tante Miļa ar savu drebošo pirkstu rāda. Nu tad beidzot mana tante neiztur un kāpj pār leti, ņems pati, kad pārdevējs tik glups, bet kā kāpj, tā stikla acs izkrīt, pārdevējs šausmās noģībst, ar galvu sadauza kādus 3īs polšus un neceļas. Tante sāk puisi kratīt, šis atver acis, ierauga veceni ar vienu aci un otras vietā briesmīgu caurumu, krīt otreiz gar zemi un vairs neceļas, pa to laiku dzirdēdama manas tantes bļaustīšanos un polšu plīsšanu no kautkādas dienesta slepenās ejas izlien vēl kautkāda darbiniece un arī sagrīļojas uz krisšanu, ieraudzijusi jocīgo ainu ar vecu vienacainu veceni un guļošu pārdevēju, bet kautkā pieturēdamās pie sienas, tomēr tiek līdz manai tantei, uzzin kas un kā, pārdod viņai rumu un laipni izvada pa durvīm, kamēr vēl viss iestādijums nav nopostīts.
Tagad mana tante dzer groku un sēž kā Bartolomeo portugālis ar melnu apsēju ap galvu.