Kā iznest kaimiņam dzīvokli
Man vispār mājās ir ierīkots tā, ka atbrauc apsardze, ja kāds nelabs cilvēks izdomā aiznest tepiķi vai, nedod Dievs, mikroviļņu krāsni. Lai viņi nebrauktu, atnākot mājās man jāpiezvana un jāpasaka slepenais kods un tad viņi nebrauc. Bet kādu laiciņu atpakaļ es protams aizmirsu piezvanīt apsardzes dienestam, bet laimīgs devos vannā uzreiz pēc grūtās dienas. Pēc kāda laika zvana pie durvīm, es kautkā apsienu dvielīti apkārt un dodos skatīties kas pie durvīm, varbūt pastnieks vēstuli atnesis, ka kāds onkulis nomiris un atstājis mantojumu vai varbūt radinieki atbraukuši ciemos ar viskautko ēdamu. Taisu durvis vaļā, a tur vesela vienība un pirmais man uzreiz bāž krūtīs automātu un sāk stāstīt kautko krievu valodā, ka es esot dzīvokli laupijis un tūlīt tikšot nogādāts uz cietumu vai varbūt pat nošauts nozieguma vietā. Es, kaut arī sabijies nedaudz, uzreiz mēģinu sevi attaisnot - slušij, harošij čelovek, ja ruskim jazikom ņe harošo vladzeju, no ja hozain i nečevo njegrabil, jeslji ja bi bil vor, ja v duš bi ņehodil, tak što izviņite što zabil pozvoņits no ja ņe bandit i ne vor. Paskatijies ka es laikam tiešām esmu tikko no vannas, vienības vadītājs trauksmi atsauca, atvainojās un devās prom, bet man radās laba doma kā dzīvokļus laupīt. Ņemam līdzi lejkannu un dvielīti, ejam svešā dzīvoklī, tukšā vēlams, izģērbjamies, uzlejam ūeni uz galvas no lejkannas un kad atbrauc polcija, tad sakam - ja hozjain, toljko što s vanni prišol, a televizor vrukah počemu? Da tak, ja na televizora budu polotenci sushit.