Grieķi
Runājot par grieķiem, man sagribējās arī pastastīt par vienu ļoti spilgtu personību. Grieķi vispar ir diezgan jocīgi cilvēki(seni es domāju, tagadējie jau ir bišķīt labāki, bet ne daudz), bet šis bija pavisam interesants atgadijums. Viņu sauca Diogēns, viņš sevi uzskatija par suni un tā arī dzīvoja, Atēnu tirgus laukumā, mucā. Kad viņam saplīsa muca, Atēnieši viņam nopirka jaunu. Kādreiz gadijās tā, ka Aleksandrs lielais bija ieradies apskatīties lielo filosofu un aizkustināts no Diogēna gudrības Maķedonijas Aleksandrs jautāja - Diogēn, tu tik gudrs, būtu pelnijis kautko labu, saki ko es varētu labu tavā labā izdarīt, naudu varbūt iedot. Diogēns uz to atbildējis - atej lūdzu nost no saules...
Kad Diogēns taisijās uz miršanu, viņa skolnieki jautāja - mīļais skolotāj, ko darīt ar tavām miesām pēc tam kad tava dvēsele būs devusies pie vecā Aīda? Diogēns uz to atbildējis - atstājat mani mežā. Skolnieki uz to atbildējuši - bet tevi taču zvēri izvazās. Diogēns teicis - tad noliekat man blakus rungu. Skolnieki satraukti - bet tu taču būsi beigts, tu nevarēsi sevi aizsāvēt. Uz ko Diogēns atbildējis - Tā kā es būšu beigts, man būs vienalga vai mani izvazā...