Studijas
Daudziem cilvēkiem dzīvē pienāk tāds brīdis, kad viņi nolemj doties uz kādu augstāko mācību iestādi, lai smeltos zinības un iegūtu ko vērtīgu dzīvei. Bet parasti studējot uznāk krīzes posms, kad apnīk mācības vai arī neuznāk krīzes posms, bet uznāk sesija ar parādiem un cilvēks tiek vardarbīgi atstādināts no tālākām mācībām. Tādos gadijumos cilvēkam var uznākt domas par eksistenciālām problēmām, dzīes jēgas meklējumi vai vienkārši depresija. Tā kā jebkuram var gadīties un daudziem arī gadīsies, ka viņu izmet no universitātes, tad es jums pastāstīšu divus atgadijumus, kas sniedz pozitīvu piemēru kā neapjukt un varonīgi cīnīties visās dzīves vētrās.
Pirmais cilvēks kuru īstenībā sauc Rinalds, es konspirācijas nolūkos saukšu par Kārli, jo ja viņa vecāki izlasīs šo atgadijumu, tad viņam atkal sarežģīsies visa dzīve. Tātad, pirms pāris gadiem Kārlis iestājās juristos(var gan gadīties, ka es apzināti nosaucu citu fakultāti, lai jauktu pēdas atriebīgajiem vecākiem), bet nu kā jau tas visiem ir zināms, juristiem neko prātīgu nemāca(tikai neuztveriet personīgi, dieva dēļ), romiešu tiesības, visādi kāzusi, vienvārdsakot - garlaicīgi. Nu un Kārlis no sākuma paretam, pēc tam arvien biežāk izdomāja no rītiem pagulēt, un beigās viņš uz lekcijām vispār negāja. Kad pie sienas tika izlikts eksāmenu rezultātu saraksts tad tas izskatijās tā - Maija - 5, Jānis - 7, Aija - 9, Pēteris - 2, Kārlis - nav redzēts.Nu un galu galā Kārli izslēdza no universitātes. Bet nu Kārlis, būdams cilvēks no laukiem, ieradies Rīgā, iemīļojis skaisto pilsētu, negrib vairs braukt atpakaļ uz savu dzimteni gaterī strādāt. Izdomā paliks Rīgā. Vecākiem stāsta ka par universitāti maksa paaugstināta un dzīvot ar nav lēti, tā ka uz semestri saņēm no vecākiem pārsimts latus + vel katru mēnesi dzīvošanai kādu simtiņu, daudz jau nav, bet var iztikt. Slikti tas, ka universitāte drīz tiks beigta, vaidzēs stāties maģistratūrā....
Otrs gadijums arī jauks, par cilvēka neatlaidību. Iestājas viens jauks cilvēks vienā mācību iestādē kurā var izglītību iegūt, augstāko un pat mācās bišķīt no sākuma, bet tad iepazīstas ar jauniem draugiem un sāk ar dzeršanu nodarboties. Dzer tā nepajokam, tā ka aizmirst sesiju, aizmirst reģistrēšanās nedēļu, aizmirst akadēmisko gadu paņemt, beigās tiek izslēgts. Cilvēks, kurš ar šo jauko, jautro, dzīvespriecīgo studentu dzīvoja kopā vienā istabiņā, stāstija - students esot pārvērties, palicis drūms un nerunīgs, nelīdis vairs no gultas ārā un ēdienu maz patērējis, kādu brīdi jau likās ka nomiris, bet atmodās. Iestājās citā fakultātē, sāka mācīties, sāka dzert, aizmirsa sesiju, tika izmests, saskuma, gulēja, neko neēda, atmodās, iestājās citā fakultātē sāka mācīties un nupat ap decembri sāka dzert, sesijā nav bijis, izskatās ka tūlīt jau tiks izslēgts, sesija jau tomēr trīs nedēļās kā beigusies.
Tā ka nav ko nokārt degunu, ja izmet no universitātes, šeit ir divi ceļi ejami - Odiseja ceļš, ar viltību un prātu un Sizifa ceļš, gadu no gada akmeņus velt augšā un lejā no kalna.