I` dont give a shit about Mozart
Kādreiz, kad man nebija interneta es diezgan bieži devos uz tādu kultūras iestādi kā "Latgalīte", ko sauc arī par krāmu tirgu vai uteni. Es tiešām nezinu kā tur ir tagad, bet toreiz tur varēja nopirkt gan spēles, gan filmas, gan arī mūziku. Nu tad vienu reizi es uz turieni dodos, gribu pirkt Mocarta rekviēmu, biju dzirdējis Dies Irae un man iepatikās. Aizeju uz turieni, pie vārtiem stāv visi jaunie uzņēmēji un jau uzreiz saka - diski interesujet? Es saku - Da konjeshna, hochu muziku kupitj, Mocart rekviem. Tie tā skatās uz mani, saka lai ejot pie - specialista po muziki. Un norāda uz vienu interesantu personību, kas stāv nedaudz nostāk, ar austiņām galvā, rudiem matiem un var redzēt ka kautko klausas. Saģērbies arī interesanti, bet es vairs ne visai labi atceros kā. Nu tad es eju pie jaunā mūzikas speciālista un saku - privet, hochu muziku kupitj, mocart, rekviem. Tas uz mani skatas, izvelk kautkādu sarakstu, pēta un tad saka - njetu nam takoj grupi. Es saku - eto vobshe nje grupa, on tam odjin tipa. Speciālists uzreiz - a etot pevec nje davno uzhe pel? Es saku - da on i umer davno. Specialists saka - aa njetu nam, nam toljko vsjo samoje novojoje, davai kupi lucshe Reidjiohed novij aljbom. Tā es rekviēmu toreiz nedabūju, bet kādu laiciņu vēlāk pie Djimas pasūtiju, tas labs pacans, uzreiz saprata ka Mocart veljikij kompozitor.