Pirts II
Viens mans paziņa līdzīgi daudziem citiem ir apmeties Rīgā uz dzīvi lai baudītu izglītību un netikai, bet orģināli viņš nāk no Jelgavas. Nu un kā tas parasti gadās vecie draugi viņam zvana un saka - ev draugs, mums te pirts būs, atbrauc, pastāstīsi kā cilvēki Rīga dzīvo, iedzersim, parunāsimies. Mans paziņa gan tajā dzīves posmā nevisai alka pēc skaļiem pasākumiem tāpēc drošības pēc apjautājās - A tur daudz cilvēku būs, vai tikai visi vecie. - Kāda runa, vecai, tikai savējie, pirts vopshem, brauc tik šurp, aizvedīsim ar mašīnu, tas pie Jelgavas netālum baigi labi būs.
Nu vecos draugus satikt vienmēr pozitīvi, viskautko jaunu var saklausīt, kurš ar kuru salaidis, kurš ko nelabu sadarijis, tāpēc mans draugs izdomā ka jābrauc vien ir. Izrādās pirts nav netālu no Jelgavas, bet gan patālu no Jelgavas, čuhņā kautkādā kilometrus 15-20 līdz Jelgavai. Nu tas jau itkā arī nebūtu tik svarīgi, bet ieejot pirtī paveras skats kas atgādina ainu no vecās derības ja nemaldos par Sodomu un Gomoru - Maza telpa, divi soli, uz abiem guļ viens milzīgs kabans, kurš atbild uz visiem lūgumiem padalīties sēžampaliknī ar - nositīšu. Bet tas vel būtu mazākais, telpā ir kādi cilvēki 40, lielākoties nepazīstami, savākti no labākajiem Jelgavas rajoniem lai maksāt mazāk vaidzētu. Plaši pārstāvētas šeit ir dažādas sabiedrības daļas, mazi urļiki, lieli huļigāni, mazgadīgas šļuhas un tādas pašas tikai vecākas. Mūziku uztur magnetafons ar kasetēm un kalbaskām, daži jau ir manāmi sadzērušies un viens kā reiz izlec caur logu(ar visiem stikliem) un dodas karjerā slīcināties. Tajā pašā laikā tiek nozagta(aizņemta) īpašnieces mašīna(Vēlāk viņa atradās, bet tika nozagta otreiz un vismaz tajā laikā kad mans paziņa tur uzturējās, vairāk neatradās) Mans draugs saprata ka nekā aizraujoša te nebūs un lika uzsvaru uz alkoholu.
Bet... kā tas laukos parasti notiek, ieradās vietējie, nevis vienkārši vietējie, bet vietējie bandīti, 4os bmw un sāk visus dauzīt kas neguļ. Kad visi ir daudz maz addauzīti, vietējie sāk mocīt saimnieces suņus, kad arī tas viņiem apnīk(mans draugs tajā laikā izlikās piedzēries, kas viņam dažu iemeslu dēļ tīri labi sanāca, tāpēc vietējie teica - šitas tāpat guļ, nesitam), vietējā sabiedrības elite izdomā jautru izklaidi, saucas kross mežā ar šķēršļiem. Visiem liek skriet pa mežu un paši skrien pakaļ un liek padenes un nometā ar čiekuriem un vel viskautko jauku izdomā. Daļa pasākuma dalībnieku ar kājām klusiņām, slapstoties pa mežu devās uz Jelgavu. Bet mans draugs sagaidija rītu. No rīta izrādijās ka visi kas bija ar mašīnām laimīgi ir aizmukuši, jābrauc ar autobusu. Autobusi izrādas iet tikai divreiz diena no rīta un vakarā. Protams ka visi grib braukt no rīta, bet visi ir kādi cilvēki 25. Un kad piebrauc autobuss, tad izrādas ka tas ir mikroautobuss pie tam viņam būtu jābūt diezgan lepni nesot tādu vārdu. Visi kautkā sakāpj iekšā, mans draugs piespiests ar seju pie stikla un laimīgi dodas uz Jelgavu.
Un pasakat vel ka tikai Nigērijā var redzēt tādus pārpildītus autobusus.