Par iepazīšanos uz ielas
Kādreiz diezgan bieži, bet nu jau kādu laiciņu nav sanācis, gadijās iepazīties uz ielas. Tu ej pa ielu, pēkšņi - ei, pacan, privet, 50 santim njenaidotsa? Vai arī - ei, njemozhesh adolzhits lat, jej bogu, zavtra atdam. Bet nu gadijums notika ar vienu manu draugu un pasakiet vel ka asaras nesaskrien acīs.
Šis mans draugs stāv tramvaja pieturā un gaida hmm nu jā, tramvaju gaida. Pienāk klāt 4i pocani un saka - ei bratan, gjengi atdaj, a?
Nu un mans draugs būdams viens, juta ka tā būtu pārāk liela slava atspārdīt 4us pocanus un slava kā jūs zinat tikai traucē cilvēkam, grūti veikalā iepirkties, meitenes skrien pakaļ nu un ta viņš izdomāja atdot to latiņu kas viņam bija vecāku iedots. Latiņš atdots, naudas nav, biļetes nav, nevar saprast kā lai uz mājām tiek. Pēkšņi atnāk atpakaļ pocani - ei, a tebje dengi damoj dajehatj estj? Mans draugs - njet. Bratans - Nu togda na tebja 40 santim.
Taisni vai prieka asaras satecēja.