.
tik sen nekas nav teikts un varbūt tā pat labāk, taču tieši tagad man uznāca kaut kas ko varētu nosaukt par sentimentu. nesenie pārdzīvojumi liek par sevi manīt... esmu nogurusi, pārmocījusies, švaki guļu un bez dzīvesprieka palikusi nudien. un vēl man rādās debīli sapņi... šonakt, ka uz mani un manu vīreli, kamēr mēs guļam, skatās pa logu vecis no kaimiņiem un viņam ir melns tas tur... nu... ģenitālija :D vispār kaut kas nav arī ar to Ziemassvētku sajūtu. liekas, ka nemaz tie netuvojas. itkā būtu pavisam aizmirsti. vienīgi tas drudzis, kad ieej veikalā un ap tevi trinās simtiem cilvēku ar lieliem iepirkuma groziem, kuros stāv bezjēdzīgas lietas, kas itkā tiek dēvētas par dāvanām... un vēl arī tas, ka rindās pie kasēm jāstāv 30min... pat parastā maximā...
visu laiku gaidu jaunākos zobus, kas lien dēla redelē... pagaidām tikai apakšējā...
atgriežoties pie Ziemassvētku tēmas, mandarīni arī šogad negaršo pēc Ziemassvētkiem, bet gan pēc parastiem citrusaugļiem. besī ārā. un vēl kas ir stulbi, nekādi nevaru saņemties aibraukt uz pv skoliņu... :D savā AUGSTSKOLĀ esmu veiksmīgi nokārtojusi sesiju ar četriem 7 un vienu 8! tāka cepuri nost man!