Cilpoju no rīta uz darbu, klausoties kārtējo divu nedēļu apsēstību un vienā brīdī ar šausmām pieķēru, ka nu ir dimbā. Love songs make sense.

Kas no visiem aspektiem ir visai aizdomīgi un absolūti nevietā, jo tagad nekam nav laika un nav īstais zvaigžņu stāvoklis un cilvēks. Nu bet, ko stulbam padarīsi?


Visādi citādi turpinu censties dzīvot kā pieaugušais un izvilkties no mājām uz kādu pasākumu vismaz reizi mēnesī. Šobrīd sanāk.