Piegriezies līdz nelabumam strādāt horizontāli, bet kā jau katrs sevi cienošs nevu sāpju pacients nemāku kustēties bez notizlošanās.

Kopš melnās piektdienas tālāk par vārtiem esmu tikusi piecreiz. Jo lēni, karantīna and shit. Un ķepiņa sāp, tipst, svilst un visas pārējās izjūtas.


Vismaz kolēģi spēj uzjautrināt un jaunais amats neļauj nekustināt smadzenes. Un redbuls pietiks. Turklāt neviens neredz prokastināciju.