Pēc vakardienas horizontālā vēl aizvien mazliet grūti, bet vismaz šoreiz nemāc bailes par atkārtotu traumpunktu (jo skopuma dēļ kodeīns vēl ir palicis un piektdien kārtējais randiņš ar spīdzinātāju).

Nav jau tā, ka šobrīd baigā jēga būt uz vietas, teorētiski vispār varētu līdz pirmdienai brīvdienas paņemt, bet cik var mājās sēdēt, garlaicīgi paliek. Un pēdējie gali jāsavelk.


Jāsāk bīdīt vasaras plāni, citādi pietiek būt sēnei un jābauda dzīve, kamēr vēl kuslais ķermenītis kaut cik funkcionē.