Tā kā no rītiem pagulēt ilgāk ir viens no dzīves mazajiem prieciņiem, pēdējā laikā sanāk bieži uzturēties pārbāztos trolejbusos. Protams, cilvēki ir visādi, bet aizvien biežāk neizpratni izraisa tie ļautiņi, kas lepni stāv, aizseguši brīvu sēdvietu. Un ne jau aizseguši kā no sērijas "man te parpalas jānoliek", bet vienkārši "vieta, kāda vieta, pie acu ārsta aizej, nekādas vietas te nav".

Varbūt kāds specifisks mazohisma veids, kura gūst baudu no jušanās kā siļķīte bundžā? You do you, dear, bet man gribās ziņas vai grāmatiņas palasīt bez riska zaudēt līdzsvaru.