mvvks

Like it's the saddest thing, bet es tagad saprotu, kaapeec paariem peec beernu piedzimshanas ir gruuti. Jo pirms beerniem, juus viens otru saprotat. Labi - viirieshi, sievietes, bet vienalga - juus esat kopaa jo jums ir kopiigas intereses un liidziigs gars. Juus vieno pasaule un darbs un izklaides un idejas.

Bet liidz ko piedzimst beerns, taa vismaz sievietes dziive dramatiski mainaas, un vinja pati arii. No aarpuses vienkaarshi izskataas, ka vinja tagad vnk njemaas ar beernu, like visu laiku, vinju ziida, un doma apar visaadaam beernlietaam, un ciinaas ar general beernu atstaato haosu. Teeti protams arii to dara, bet ja vien tu neesi stay at home teetis, tad visticamaak mamma visu dara pa 70-90%.

Tagad, kad esmu stay at home mom, no manas ieprieksheejaas dziives nav palicis nekas. Un ja pienjem, ka dziives apstaaklji veido cilveeku kaut kaadaa meeraa, tad es esmu diezgan citaadaaks cilveeks. Visu manu laiku aiznjem beerni, man nav citu intereshu (un es to nesaku kaut kaa slikti, jo mani interesee mani beerni).

Long story short, mana psihe ir kaut kas pavisam cits, ko viirietis nemaz nespeej aptvert. Piemeeram, es R visu laiku meegjinu varbuut paaraak nonshalanti, bet paust, par ko mani ir padariijusi 4.5 gadu ilgaa ziidiishana. It sevishkji 2 stundu bedtime beigaas, vai kaarteejaas neguleetaas nakts laikaa. Vinjsh nekad nesapratiis, ko noziimee buut touched out vai mentally drained.

Veel viens ass kontrasts ir beernu nekaartiiba un tantrumi - mana psihe pie taa ir pielaagojusies, un i am just rolling with it mostly. Bet R tas katru reizi naakas gruuti, jo pieaugusho tantrumi vinja darbaa ir daudz izturamaaki. Un tad es uz vinju dusmojos, ka man vienai ir jaapanes shii nekaartiiba un tantrumi, tikai taapeec ka es pie taa esmu vientuliigi pieradusi, kameer vinjsh to nespeej iztureet un kaut kur nozuud. Es vinju nevainoju pie taa, jo zinu kaa tas juutaas, es taa varbuut jutos motherhood saakumaa, and it is a genuinely desperate feeling. Bet tajaa pasha alaikaa es juutos tik vientulja tajaa ka man vienai tas viss ir jaanes.

Long story short, man biezhi shkjiet ka mums ir divas dazhaadas dziives un vinjsh nekad nesaprot/nesapratiis kaa es juutos, par ko es vinju nevainoju, but still it feels freaking lonely. Varbuut senaakos laikos, sievietes vareeja suudzeeties citaam sievieteem - savaam mammaam, vecmaaminjaam, maasaam - jo sieviete sievieti, maate maati saprot pilniibaa. Bet muusdienaas ir tikai izolaacija.

Mans gada tops: IZOLAACIJA.

Kāda ir jūsu iecienītākā taktiskā pildspalva?

Me Mum Died In The Holly

https://www.bitchute.com/video/yfVsDyLMSBFO

"tumsā pie ugunskura klausīties stāstus" pēdējā iterācija, man šķiet, ir diapozitīvu skatīšanās un stāsti, kas pavada katru attēlu. cits nekas nestāv līdzi.

Ļoti gribētos vismaz pataustīt
https://www.janisroze.lv/lv/gramatas/memuarliteratura-biografiski-apraksti/f7y7-kafija-un-cigaretes-astrida.html

lieliskie dueti latviešu mūzikā:
Imants Daksis un Evija Vēbere - Idiots
"es esmu idiots, es vairs neticu nevienam, ir tikai rokenrols līdz grīdai un lūgšana vientulībā"

lellīte, protams, ir fifīga, bet liela izmēra dāvanu tajā sēžot diemžēl nav iespējams iesaiņot :D dabūju zvanīt vīramātei un iet ciemos

šogad nekur nebrauksim. zirņus nopirku Mego (divas konservu bundžas un vienu burku, tikai jāuzsilda, visi izrādījās KOK, garšīgi tie, kas burkā, jau apēdām!), rupjmaizes kārtojumu mazos trauciņos (garšīgs! ar dzērveņu ievārījumu!), štovēti kāposti vienmēr stāv plauktā, iesāku mazsālīt divus Mārupes gurķus, pusi jau apēda, sagriezu skaistus sarkanus ābolus, nopirku divu veidu asinsdesu (Iecēnu busiņa džeks uzdāvināja uz svētkiem bērniem bērnu cīsiņus un mednieku desiņas, visi ēda, visiem garšoja, gandrīz jāiet pakaļ vēl un jācer, ka tur vēl būs), rupjmaizes kārtojums garšoja tikai vienam no bērniem, man gan ļoti! vīrs atnesa piparkūkas un pīrādziņus, taisīs rosolu. bija baigi garšīgi, tagad gribu pagulēt un vakarā uz Ganiņu Misi, bet vajadzētu uz veikalu tā diskrēti aiziet

Ļoti iepatikās tumšā pasaules mūzika no Cul De Sac - Death of the Sun. https://www.youtube.com/watch?v=ix8oRhTya0Y
Viņu sadarbība ar amerikāņu primitīvistu Feihiju ir dievs https://youtu.be/yB2eM_M21FM?si=e8gyJXpTnfkdRuuV

ir kļūdas, šodien vairākkārt 'eksāmens te būtu beidzies', trīs reizes braucu no Krasta ielas uz Lāčplēša un tad 'krustojumā griezies pa labi' kamēr sanāca kā vajag un kur vajag un laba trajektorija un pārliecinoši, bet divas reizes braucot bez instruktora sapratu i ka ir kur augt, i ka lieli cilvēki ar tiesībām brauc kā lohi un galīgi nepārdzīvo :D

šodien kopumā braucu kādas trīs stundas un man vēl vakara pasaciņa un iespējams jāizkar veļa, bet es gribu tikai gulēt, siltu saldu tēju, pasēdēt klusumā un atiet un vannā. nu un vēl moš nokniebties varētu ja nebūtu jau beigta un pagalam :D

šorīt ar lellīti un vīru blakus uz Sarkandaugavu pēc bērna laimētās balviņas (vai tiešām netiksiet pirms svētkiem, bērniņš droši vien ļoti gaida savu balvu)* un tad pa to lielo pārvadu līdz VEFam un tad uz darbiņu (biju ļoti laicīgi!) un tad vakarā uz pulciņu vietu pēc bērniem, paspējām uz autobusu, paspēja pie vecmāmiņas eglīti pušķot, apēdu trīs mandarīnus un vajag fiksi iznevarēt jo man tūlīt būs braukšana un dzīve ir brīnišķīga, bet es drusku gribu atelsties. vakar ar lellīti uz patversmi aizvedām rotas, meikapu u.tml. (beidzot, centos aizvest jau vismaz gadu) un es atcerējos, ka esmu kaut kad (oktobrī?) nopirkusi Zsv dāvanas tēvam un vīram un kaut kur nogrūdusi. bērniem īsti nav. darba kolēģes nepareizi saskaitīju

*ja zin, tad gaida, man bija ne līdz balvai, bet izdarījām un tas būs brīnišķīgi

Ir ljoti jauki shogad nebraukt Ziemassveetkos uz Latviju. Ir jauki, laikam, satikt gjimeni, bet ir arii jauki bumbuleet maajaas bez vismazaakaa spiediena buut performingly festive.

Muusu pashreizeejais Ziemasveetku plaans, ir eest pieticiigi, pabraukaat ar mashiinu, apdaavinaat beernus, skatiities telljuku un sajuusminaaties par sajuutu, ka nekur nav jaabuut un nekas nav jaadara.

Mans vieniigais nelielais stress ir maasa ar viiru, kuri 25. buus ciemos, un piekopj striktu halalu - what even is that, it takes me back to my vegan days when I was a nuisance to everyone. Es domajau mees vienkaarshi uztaisiisim kaut kaadu lielopgaljas gabalu no vieteejaa asian butchers uz Seven Sisters Road un kaut kaadus riisus ar daarzenjiem, hope it does the trick. And i will not feel bad ja mans rasols paliks viss man pashai!

As for Jesus, jo vairaak es censhos, jo vairaak man ir massive resistance to church and religious gatherings. Like, gariigums parasti tiek nodibinaats cilveeka praataa ljoti individuaali, so jebkura cita staigaashana uz iestaadeem ir purely social purposes, and some people are just not social. Es veel aizvien half-heartedly gaidu, kad Jeezus kaut kad kaut kaa paraadisiies vienkaarshi manaa istaba aun pateiks "girl, dont worry - i'm real, and everything is fine, we got you, just keep doing what you're doing."

lellīte ir mājās!!!11 šodien vajadzētu pabraukt

vispār šodien jūtos gandrīz augšāmcēlusies - ceturtdien vakarā atslābu par mammu, sestdienu kaut kā ar Dievu uz pusēm, vakar nogulēju garšļaukus, bet esmu atgriezusies apritē - vakar jau šo to piekārtoju, iesaiņoju kolēģēm dāvaniņas - stacijas tunelī nopirku (1,30€) gredzenu pirkstu masāžai, kas ir kolosāla lieta visādos aspektos (sīkā motorika, apzinātība, mikrocirkulācijas uzlabošana, masāža muzkulīšiem, atslābina rokas, kas nereāli svarīgi ja strādā ar rokām, roku-smadzeņu veicināšana u.t.t.), tagad mazgāju jau otro veļas porciju, salikta vismaz vēl viena, nr.3 nomainīja gultasveļu, sīki izrotāja eglīti (vīrs no meža manā mikrobā ielika trīs (!!) eglītes

vēl ir plāni un darāmās lietas, bet drusku uznāca miedziņš :D

no dzīvokļu sludinājumiem: "...lielisks risinājums dzīvošanai"

mēģini kādā izteiksmē gribi, bet "marseļa nav tas kas ir pitrags" manā galvā nu nekādi neskan tā, kā to sen sen sen deklamēja ivars krasts jrt dzejas izrādē.

šodien bija darbdiena, ķipa pirmdiena, bet rīt arī ir pirmdiena, un viss kritīsies un gāzīsies kā vienmēr, bet

šobrīd sēžu atslīdzis pufā, un domāju par to 2016. ka arī 'rīgas modes' galvā (no koncertiem un koncertu ierakstiem, kuriem kaut kur vēl ir jābūt) skan labāk, nekā šodien atrodamā studijas ierakstā. rīgas modes. man iespējams vajadzētu aiziet uz viņu koncertu, un cerēt, ka tur viss ir kā kādreiz, bet es jau tagad zinu, ka vilšos. un ka vīlos un viļojos jau 'fantastiski' prezentācijas koncertā, pēc kura sēdēju blakus kalvim uz nemiera terases, ilgi krājot drosmi, bet tā arī nepajautājot - "nu kāpēc guļamistabas disko neuzspēlējāt?" kad atbraucu atpakaļ, tas bija 2018 man liekas, ilva autobusā braucot stāstīja, ka nekas labāks tur nav palicis. nujā.

tā jau tie gadi strādā. kādreiz tik ļoti uzskaitīju visus 1-2-3 mēnešu ilgos periodus, tad katru mēnesi skaitīju salauztās sirsniņas, bet tagad es pat neatceros, kurā gadā tas varēja notikt. un kas vispār ir noticis.

pirms pāris dienām rakstīju cv. angliski un pilnībā no nulles. droši vien kādas epizodes iespaidā.

ja es ļoti uz to koncentrētos, iespējams, varētu epizodes ražot katru dienu. vai vienkārši jebkuru dienu, kad paņemu uz darbu līdzi treniņsomu, klusā cerībā, ka uz pusdienlaiku galds būs tīrs no darbiem, un varēšu pasportot.

ja es ļoti uz to koncentrētos, iespējams, es varētu iztīrīt galdu no darbiem, ja pāris dienas actually mājās atvērtu datoru. bet nahujam.

šovakar mājās es stundu atlasīju 'taskmaster' uzdevumus, kurus kolēģi varētu saprast un izpildīt, kad nākamnedēļ sēdēsim.
saplānoju. pēc brīža atnāk ziņa, ka viens džeks grib iet prom no darba.
tb, viņš ies. nav tā, ka īpaši vēlos viņu noturēt, bet vismaz klusi cerēju ka decembri (cik dienas vēl jāstrādā... 4 pilnas un 2 pa pusei) viņš izturēs, lai janvāri var sākt ar darba sludinājumiem. neko, sāksim jau rīt.

Mani vienmeer paarsteidz, cik clueless viirieshi ir par to kaa sievietes juutaas. Bet varbuut taa vnk ir vienaldziiba, kas protams arii mazliet tomeer paarsteidz.

Varbuut jushanaas in itself nav nekas superior, vai taads, kam buutu jaapieveersh uzmaniiba. Jo let's face it, runa vienmeer iet par negative emotion.

Vientuliiba cilveekos ir gruuta un sarezhgjiita emocija, ko noteikti arii var kaut kaa stoiciski apstraadaat. Bet vienkaarshi zheel, ka kaut kas taads vispaar jaadomaa. Bet kas gan ir cilveeks, ja ne skaudrs bezgaliigs vientulis no nebuutiibas nebuutiibaa.

DELFI. Ronaldu līgava Džordžīna smej: milzu gredzens bija mazākais, ko viņš varēja viņai piedāvāt

šorīt atkal braucu. nebiju braukusi gandrīz divas nedēļas un lai gan diezgan sūdīgi sanāca (par lēnu, pārsniedzot ātrumu, trajektorijas nepareizas, par ilgu lūrēju uz nepareizo pusi, vienā vietā uz Salu tilta stūre aizgāja līdzi galvai pār plecu skatoties, gribēju nogriezties kā no vienvirziena), tomēr nebija iekšā puņķis uz Krasta ielas un kopumā bija normāli kaut arī no rīta migliņa drusku un kaut kādi nokrišņi

nekas, būsim ar lellīti abas vienā pilsētā, varēšu vingrināties un trenēties cik kāds tiks man blakus pasēdēt. vī!