mvvks

Facebook purity app

Es joprojām jūtu pandēmijas sekas.

Noklausījos šādu sarunu jūrmalas kafejnīcā (krieviski):
Aptuveni piecgadigs puika: Tu domā, es esmu nenormāls?
Mamma (nopūšas): Es nezinu. Neviens to nezina… tu arī pats to nezini.

ļoti gribas uz pirti, vēlams ilgtermiņā un +- Rīgā un regulāri, bet pagaidām tālāk par gribēšanu neesmu tikusi. māte saka, ka tepat kkur netālu esot bijis uzraksts 'pirts' privātmāju rajonā, būs jāiet iečolēt

Es: Klau, ja tu būtu pretgaisa aizsardzības iekārtas operators un konstatētu, ka ienaidnieks ir palaidis raķeti, kas nomērķēta uz stratēģiski svarīgo objektu, teiksim, elektrostaciju, tu vari palaist notriekšanas dronu un iznīcināt raķeti pusceļā, riskējot, ka atlūzas un lādiņš nokritīs uz dzīvojamiem namiem, vai arī neko nedarīt un cerēt, ka ienaidnieka raķete netrāpīs mērķī. Pirmajā gadījumā tu uzņemies atbildību par iespējamiem civiliedzīvotāju upuriem. Otrajā gadījumā visa atbildība ir likta uz ienaidnieku. Ko tu izvēlētos?

ChatGPT: Es izvēlētos mēģināt raķeti notriekt, bet ne tāpēc, ka civiliedzīvotāju risks kļūtu mazsvarīgs. Tieši otrādi — lēmums būtu balstīts uz abu risku salīdzinājumu.
Šajā situācijā ir interesanta morālā asimetrija: tu faktiski neizvēlies starp “es nogalinu” un “es nenogalinu”. Tu izvēlies starp diviem scenārijiem, kuros civiliedzīvotāji var ciest:
neiejaucoties, ir paredzams risks, ka raķete sasniegs elektrostaciju un, iespējams, radīs plašākas sekas — bojāgājušos, ugunsgrēku, infrastruktūras sabrukumu utt.;
iejaucoties, tu samazini šo risku, bet radi jaunu, lokalizētu risku — notriekšanas atlūzas vai kaujas galviņas krišanu uz apdzīvotu vietu.
Man šķiet svarīgs arī tavs teikums par atbildību. Es nepieņemtu principu “ja neko nedaru, tad tā nav mana atbildība”. Tā ir psiholoģiski saprotama pozīcija, bet morāli tā neiztur pārbaudi. Ja man ir reāla iespēja novērst paredzamu katastrofu, bezdarbība pati par sevi ir izvēle.
Tomēr operators nedrīkstētu domāt tikai: “Raķete jānotriec par katru cenu.” Viņam būtu jāvērtē, piemēram, cik ticama ir pārtveršana, kur nokritīs atlūzas, kāda ir kaujas galviņas detonācijas iespēja un cik liels ir paredzamais kaitējums abos scenārijos.
Un te rodas vēl interesantāka filozofiska problēma: vai cilvēkam ir lielāka morālā atbildība par kaitējumu, ko viņš aktīvi izraisa, nekā par kaitējumu, ko viņš varēja novērst, bet ne novērsa?
Manā skatījumā — ne vienmēr. Ja es ar ļoti lielu varbūtību varu novērst desmit cilvēku nāvi, bet pastāv neliela iespēja, ka manas darbības rezultātā varētu iet bojā viens cilvēks, man būtu morāli nopietns pamats rīkoties.
Bet šis piemērs kļūst patiešām sarežģīts, ja pārtveršanas varbūtība ir tikai 50 %, bet atlūzu risks civiliedzīvotājiem ir ļoti augsts. Tad vairs nav vienas intuitīvi pareizas atbildes.
Patiesībā tavā piemērā ir ļoti labs sižeta kodols morālai dilemmai: operators nospiež pogu un raķeti notriec — bet pēc tam uzzina, ka atlūzas nogalinājušas cilvēkus. Viņš visu mūžu var domāt: “Ja es nebūtu nospiedis pogu, viņi būtu dzīvi.” Lai gan objektīvi varbūt tieši viņa lēmums izglāba desmitiem vai simtiem citu cilvēku.
Un vēl skarbāks jautājums: vai viņam būtu vieglāk dzīvot ar sekām, ja viņš neko nebūtu darījis? Tas jau ir jautājums ne tikai par morāli, bet par vainas psiholoģiju.

"""AI layoffs" is a corporate dog whistle for offshoring labor"


"AI isn’t doing anything to jobs, they just layoff everyone “for AI” and then hire indians. On the west coast microsoft was laying off 800 employees per month at the start of 2026, and the Monday morning after each round of layoffs they requested 1800 indian h1b visas from the government. This dr is your reality now"5

Īstā prezentācija sākas ap 33=34 minūti.
Šī kontekstā būtu interesanti paskatīties visu to pedo skandālos iesaistīto early life.





The Crypto-Jewish Infiltration of the Church

ir tādā dirsā ar pasažieru kultūru sabiedriskajā transportā.

pirmā reize kad saskārtos, ka kaut kas nav labi, bija losandželosā - jā, LA, faking pasadenā.

labi, var nesveicināties ar šoferi iekāpjot un izkāpjot, var neteikt burvju vārdiņu spiežoties cauri autobusam, var laicīgi nespiest izkāpšanas pogas, bet pļeģ, tas ka omes sāk celties no sēdvietas pieturu iepriekš un steberēt uz izeju braucošā transportā, ir totāls marasms


nesaistīti: dievinu visus tos ļaužus, kas joprojām valkā Rīgas Dinamo merchu

sestdien biju īstā pirtī ar meitenēm un tā bija patiešām īpaša sajūta - ar pašas bērniem un pa īsto - plikām, ar karsēšanos, skrubi no vecām tējām (un cidonijām, kas palikušas pēc sukādēm un kokosa eļļu un sāli) un svaigi grieztām pirtsslotām un pēršanos un dzesēšanos dīķī un tēju un skuķiem arī patika un nebaidījās, jo draudzenīte arī gāja

un Staldzenes stāvkrasts šodien ļoti vējains un Ventspilī jau kā parasti - riktīgi forši, tik, ka līst

Rachmaninow: 3. Klavierkonzert ∙ hr-Sinfonieorchester ∙ Alexander Malofeev ∙ Alain Altinoglu

Grab liminālā disene naktī, mežā, Sansusī notika. Notika tieši tā kā tam bija jānotiek. Un tagad viss ir pavisam citādāk.

vakar sajutos beidzot izaugusi liela un tas bija ļoti priecīgi! pirmo reizi mūžā biju uz tusiņu pēc darba (parasti bija otrādāk) un uz to aizbraucu ar mašīnu! pati! noparkojos kkur pie Triangula bastiona un pēc dejām st.Black - ļoti patika - var dejot arī otrajā stāvā pie galdiņiem, skaņa bija ļoti laba, grupai pūlī stāvēja džeks ar planšeti un regulēja skaņu. izdejojos, bet ar beibēm uz Sapņiem un kokteiļiem (pēdējo reizi tur biju kad tas bija vēl Vecrīgā) negāju, jo potītei būtu par daudz un tad caur maķīti (satiku draudzenes bērnu aukli.lol) uz mašīnu un pati pa tumsu braucu mājās un man ļoti patika šitas formāts. Pierre Zero Chardonnay bija ļoti garšīgs, man laikam baltvīnos negaršo.. alkohols :D
redzēju Galvanovski viņa krutajā vāģī un vienu brītiņu pat braucu viņam pa priekšu

LMAO Extrameļķis tagad tēlo baigo "latvietību" pilnīgi bezjēdzīgā topikā priekš damage control. Ieaicināt slepkavas un izvarotājus un vēl vairāk aizvietot latviešus Latvijā ar šimpanzēm, kurā jau tā tikai nedaudz pāri 50% etnisko latviešu populācijas, tas gan viņam patiktu, bet nedod dievs kāds copy-paste tekstu kirilicā iekš Cibas. Kāds patriotisms! Čigāna-žīda unholy krustojums in action. :D

Šonakt vairs nav enerģijas, lai lasītu šo pētījumu par augšāmcēlušā līķa fenomenu. Taču te tas ir - zinātniski recenzētais "The Revenant on the Threshold" by Elif Boyacıoğlu. Pieķeršos tam šovakar, kad tēva sievas vasarnīcā būšu uzstādījis stavu DIY stereo studiju. 

Jā, stereo. Izmantošu 2 telpas un starptelpu pa vidu starp tām.

Pirmajā telpā būs ģitāras kombis ar SM58 miķi pie skaļruņa. Restaurēts 1959. gadā PSRS ražotais Lomo 19A19 atradīsies kaut kur tālāk no ģitāras kombja, lai tvertu telpas ambienci. Šis mikrofons ir absolūta leģenda, ar ko man ir gods strādāt, un esmu nenormāli pateicīgs savam kolēģim Ansim, ka varēju izīrēt no viņa šo restaurēto muzeja eksponātu. Kā tas skan? Iztēlojies to PSRS 60-80to kino aktieru balsis- tik perfekti iekapsulētas siltā, taču presentā (presence) "kapsulā", kas reizē reducē skarbas augšējās frekvences ("iebūvēts" dīeseris). Otrajā telpā atradīsies basa kombis ar SM57 mikrofonu pie skaļruņa un latviešu ražotais Blue Encore 300 tvers ambienci. Bļaģ, ko es te daru, man jau sen būtu jāguļ, bet es lielos ar mikrofoniem. Nožēlojami. 

"The knowledge is real - it reliably guides action - yet it resists full articulation."

Fantastiska ziema.

TV3.LV Kolumbijas karteļi nosūtījuši savus locekļus uz Ukrainu.

How can you be angry at people knowing how stupid they are. Evil is literally stupid as it cannot bring true fulfilment, so it is stupid to get stuck in suboptimal existence.

Anyways..

( -> Desperation -> Quiet resignation -> Hopelessness -> ) x Repeat