muzungu saka...

Kad četros pa nakti pamodināju vīru, lai pastāstītu ka Nicolas Cage sita man kanti, bet es noraidīju viņa uzmanības apliecinājumus un viņš vienalga zvanīja man un cik viņam vispār tagad ir gadi?? ... nezinu, kaut kā biju gaidījusi vairāk emociju par buču uz vaiga un čuči, mīlu, forši.

Sapnī redzēju indulgence, kurš ne tikai bija sarunājis ar pašu Madonnu, ka šī maksā par VISĀM Rīgas durvju eņģēm, bet arī savai sievai mūža abonamentu solārijā!!! Pašu oblica gan neredzēju. Noteikti suta kaut kur ķerot brūnumu! :D

klemans un es devāmies uz koncertu, kurā pašas spēlējām vijoles. Vijoles varēja dabūt pie garderobistes ar zilajiem matiem. Man liekas, ka viņa bija to dabūjusi ar zilajiem graudiņiem. klemans dabūja kasti, kurā ir sarkana vijole un sarkana kleita. man ar iedeva tādu pašu komplektu, bet es sāku protestēt, ka man sarkans nepiestāv. Tad es dabūju zaļu vijoli un zaļu kleitu. Pirms paša koncerta atzinos klemans ka es nemaz nemāku spēlēt vijoli un viņa nospurdzās - bet tāpēc jau mums iedeva kleitas. Sēdi un smaidi un izskaties skaista - tas ir viss, kas no mums te tiek prasīts!

Pagaišo nakti sapnī redzēju trīs no savām lielākajām bailēm - šķiršanos no dārgā, krišamu no liela augstuma un salūzušas treppes.. Uff, emociju vētra. Un vēl es dzīvoju baznīcā uzreiz aiz altāra, tur bija cūku gans negaisiic, kokaīnu šņaucoš cecex un pamukušas nūtrijas, kuras ķer gomosaķina Duļins! :D

Sapnii redzeeju vecomammu. Vinja bija taada smaidiiga. Apkampa mani, knieba vaigaa, smeejaas. Tad es pamodos un padomaaju, ka diez vai tas ir labs sapnis vai arii slikts. Un tad es padomaaju, ka vajadzeetu pazvaniit un apjautaaties, kaa vinjai iet un peec tam es atcereejos, ka vinja jau ir desmit gadus mirusi.

Dazhi sapnji ir vnk taadi, kas jaapieraksta. Taatad es gaaju caur pasakaini skaistu mezhu, gaaju pa taku, kuru apspiideeja silta saule caur zaljaam lapaam un peekshnji taalumaa pamaniiju vecu koka maaju. Piegaaju klaat un peekshnji redzu, ka taads pusmetru garsh veca skaarda vai apsuubeejusha koka cilveecinjsh vai kaut kaads ruukjis censhas taas maajas durvis attaisiit. Vinjsh puush un sten un nekas vinjam nesanaak. Un tad es laikam centos pieiet tuvaak vai uzkaapu uz kaada zara, jot as eermiigais buutnis paarveertaas par gabalu notekcaurules un sastinga.
Piegaaju klaat un skatos… Notekcaurule, kas notekcaurule. Tad es to noglaudiiju, un veelreiz un taa noteku caurule sakusteejaas. Tad palika balta un saaka apaugt ar spalvu. Taa pa bishkjim paarveertaas par lielu baltu kakji. Acis paraadiijaas peedeejaas. Un tas kakjis visu laiku gribeeja, lai vinju glaudu. Atziistos nedaudz biju nobijusies.
Tad mees iegaajaam tajaa maajaa un tur gar vienu sienu bija plaukts ar zaptes burcinjaam, kuras prasiija, ko tas kakjis ir atvedis. Es teicu, ka zin,,, Es jau vispaar te netiishaam! BET zaptes burcinjas un citi eermi no visaadiem stuuriem saaka mani apmeetaat ar golfa bumbinjaam. Metot katru bumbinju bija jaanosauc kaads burvju vaards. Es tos vaardus nezinaaju, taapeec nevareeju pati mest.
Peec tam es atvainojos, ka nezinu taas amerikaanju spelees un kaada maza sazhuvusi tantinja teica – bet neviens jau to Ameriku nezin. Tad mees speeleejaam speeli ar kjershanu. Bija jaauzvelk melnas dreebes un jaakjer cilveeki. Tie cilveeki lielaakoties bija diezgan sashutushi par to, ka eermi vinjus kjer.
Taa kjerot vienu meiteni, es ieskreeju Stockmanaa. Tur pa taam trepeem braucu augshaa un peekshnji pamaniiju sevi vienaa milzu spogulii. Es biju milziiga atspere. Galva kaa galva, bet viss paareejais mans kjermenis bija atsperu mudzeklis. Tad es kaut kaa nesatraucos, jo padomaaju ka speelei beidzoties, es atkal buushu normaala un tad es pamodos.

Pa nakti sapnjoju, ka esmu skolaa un taa ir pilna ar kaut kaadiem vampiiriem (vakar vakaraa paskatiijos "Kreesla") un ka es muuku un beegu un kliedzu (no riita Sandra par to arii suudzeejaas) un tad beidzot pamostos. Aizmigt atkal nevareeju, so izdomaaju ka aizieshu pastaigaat pa skolu (???). Izeju koridoraa un satieku Jaani. Vinjsh prasa, ko man neguljas un es saaku staastiit par savu murgu un vinjsh smejas un es peekshnji saprotu, ka joprojaam esmu savaa sapnii. Pamostos un juutu, ka pie manas muguras ir kkas piespiedies. Bljin, nez kaapeec esmu Margaritas gultaa. Saprotu, ka esmu aizgaajusi, jo man ir bail... un tad zhigli saprotu, ka nee, joprojaam esmu savaa murgaa. Tas bija kaut kaads shausmis!! Kaaads 24547544 reizes es it kaa pamodos un katru reizi paarliecinaajos, ka patieshaam esmu pamodusies un katru reizi kljuudiijos. Beigaas taa pa iistam pamodos no Sandras runaashanas. Vinja pamodusies un ieraudziijusi, ka esseezh gultaa un valjeejaam aciim kko runaaju. Gaisma iesleegta... Tad laikam arii p iistam aizgaaju guleet. Un jaa, gulju es blakus logam, kuraa spiideeja meeness tik speeciigi, ka visa istaba bija gaisha. Lai tik kaads pameegjina neticeet meeness speekam, dabuus bietee.
Shodien laikam ieshu guleet kkur citur. Uzreiz likshos pie kada saana, lai nav bail.
Un protams, ka shodien atkal esmu neizguleejusies, baala kaa naave un saaoshiem pirkstiem. Liekas, ka esmu kaut kaadu artriidu sakjeerusi. Tas tachu nav normaali, ka jau meenesi no riitiem pamostoties nepeeju iztaisnot pirkstus nebljaujot no saapeem.
Labriit.