Varbuut esi sapnju tulks"?
Dec. 11., 2009 | 01:18 pm
No:: muzungu
Dazhi sapnji ir vnk taadi, kas jaapieraksta. Taatad es gaaju caur pasakaini skaistu mezhu, gaaju pa taku, kuru apspiideeja silta saule caur zaljaam lapaam un peekshnji taalumaa pamaniiju vecu koka maaju. Piegaaju klaat un peekshnji redzu, ka taads pusmetru garsh veca skaarda vai apsuubeejusha koka cilveecinjsh vai kaut kaads ruukjis censhas taas maajas durvis attaisiit. Vinjsh puush un sten un nekas vinjam nesanaak. Un tad es laikam centos pieiet tuvaak vai uzkaapu uz kaada zara, jot as eermiigais buutnis paarveertaas par gabalu notekcaurules un sastinga.
Piegaaju klaat un skatos… Notekcaurule, kas notekcaurule. Tad es to noglaudiiju, un veelreiz un taa noteku caurule sakusteejaas. Tad palika balta un saaka apaugt ar spalvu. Taa pa bishkjim paarveertaas par lielu baltu kakji. Acis paraadiijaas peedeejaas. Un tas kakjis visu laiku gribeeja, lai vinju glaudu. Atziistos nedaudz biju nobijusies.
Tad mees iegaajaam tajaa maajaa un tur gar vienu sienu bija plaukts ar zaptes burcinjaam, kuras prasiija, ko tas kakjis ir atvedis. Es teicu, ka zin,,, Es jau vispaar te netiishaam! BET zaptes burcinjas un citi eermi no visaadiem stuuriem saaka mani apmeetaat ar golfa bumbinjaam. Metot katru bumbinju bija jaanosauc kaads burvju vaards. Es tos vaardus nezinaaju, taapeec nevareeju pati mest.
Peec tam es atvainojos, ka nezinu taas amerikaanju spelees un kaada maza sazhuvusi tantinja teica – bet neviens jau to Ameriku nezin. Tad mees speeleejaam speeli ar kjershanu. Bija jaauzvelk melnas dreebes un jaakjer cilveeki. Tie cilveeki lielaakoties bija diezgan sashutushi par to, ka eermi vinjus kjer.
Taa kjerot vienu meiteni, es ieskreeju Stockmanaa. Tur pa taam trepeem braucu augshaa un peekshnji pamaniiju sevi vienaa milzu spogulii. Es biju milziiga atspere. Galva kaa galva, bet viss paareejais mans kjermenis bija atsperu mudzeklis. Tad es kaut kaa nesatraucos, jo padomaaju ka speelei beidzoties, es atkal buushu normaala un tad es pamodos.
Piegaaju klaat un skatos… Notekcaurule, kas notekcaurule. Tad es to noglaudiiju, un veelreiz un taa noteku caurule sakusteejaas. Tad palika balta un saaka apaugt ar spalvu. Taa pa bishkjim paarveertaas par lielu baltu kakji. Acis paraadiijaas peedeejaas. Un tas kakjis visu laiku gribeeja, lai vinju glaudu. Atziistos nedaudz biju nobijusies.
Tad mees iegaajaam tajaa maajaa un tur gar vienu sienu bija plaukts ar zaptes burcinjaam, kuras prasiija, ko tas kakjis ir atvedis. Es teicu, ka zin,,, Es jau vispaar te netiishaam! BET zaptes burcinjas un citi eermi no visaadiem stuuriem saaka mani apmeetaat ar golfa bumbinjaam. Metot katru bumbinju bija jaanosauc kaads burvju vaards. Es tos vaardus nezinaaju, taapeec nevareeju pati mest.
Peec tam es atvainojos, ka nezinu taas amerikaanju spelees un kaada maza sazhuvusi tantinja teica – bet neviens jau to Ameriku nezin. Tad mees speeleejaam speeli ar kjershanu. Bija jaauzvelk melnas dreebes un jaakjer cilveeki. Tie cilveeki lielaakoties bija diezgan sashutushi par to, ka eermi vinjus kjer.
Taa kjerot vienu meiteni, es ieskreeju Stockmanaa. Tur pa taam trepeem braucu augshaa un peekshnji pamaniiju sevi vienaa milzu spogulii. Es biju milziiga atspere. Galva kaa galva, bet viss paareejais mans kjermenis bija atsperu mudzeklis. Tad es kaut kaa nesatraucos, jo padomaaju ka speelei beidzoties, es atkal buushu normaala un tad es pamodos.