mugursoma's Journal
 
 [Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]

Below are 20 journal entries, after skipping by the 180 most recent ones recorded in mugursoma's LiveJournal:

    [ << Previous 20 -- Next 20 >> ]
    Friday, February 18th, 2011
    9:59 pm
    Bezhenarov
    Īsti nevar saprast, vai viņš ņirgājas par Putinu vai runā nopietni. Ja runā nopietni, tad tas kļūst interesanti.

    Patriots
    Thursday, February 17th, 2011
    12:31 am
    Šovakar diviem bērniem lasīju pirms-gulēt-iešanas pasakas. Par mani smējās. Bērni, jo lasot, es palieku ļoti nopietns, man pat balss mainās. Bet tas tā. Lasīju latviešu tautas pasakas, kuras pēdējo reizi biju dzirdējis/lasījis pirms gadiem divdesmit. Un, lūk, kaut kas ir mainījies - neatceros, ka bērnībā man būtu bijušas kaut kādas uztveres problēmas pasaku saprašanas sakarā. Savukārt tagad, es viņas vairs nespēju adekvāti uztvert. Tajās trūkst kaut kāda loģiskā struktūra. Bija pat viena pasaka par dzelzs dēlu, kuru izkalis tēvs kalējs, kuras saturu vienkārši nesapratu - gara pasaka, ar daudz notikumiem, bet kas tur notika atstāstīt nevarētu. Pasakas forma jau pati par sevi sarežģīta, pierakstīta no runājoša liecinieka, kurš droši vien trešdaļu nepasaka, jo pašam jau viss skaidrs. Valoda veca - "vecākais dēls, tu esi?". Agrāk to, kas nebija pateikts uztvēru pats, pat nepamanot, ka tas nav pateikts; tagad pat nespēju saprast, kas nav pateikts.

    Mājās braucu ar ļoti vēlu transportu, bet tāpat pirku biļeti. Lai gan tagad man tie 0.70Ls ir palikuši tādā vērtē kā pirms gadiem trim 7Ls, par iespēju biļeti nepirkt aizdomājos tikai pie izkāpšanas. Ja naudas sods, kā dzirdēts ir 3Ls, jāpadomā, iespējams nepirkt biļeti, bet godīgi maksāt sodu ir pat izdevīgāk. Vienīgi žēl, ka sods jāmaksā jau ārpus transporta līdzekļa. Lūk, kas nodarbina prātu!
    Tuesday, February 15th, 2011
    4:42 pm
    Nu, jā. Tāds vecums pienācis. Sāk dzimt bērni. Draugu galerijās 50% (es rēķināju) bilžu attēloti zīdaiņi. Es jau saprotu, tas tāds "mātes estētiskais stulbums", redzēt savā bērnā to visskaistāko, un vēlēties ar to dalīties - katru otro dienu. Tur nav ko pārmest. Tikai, kur palikuši tēvi, kāpēc nesavalda?
    4:01 pm
    Tenisons un Hermanis. Gaiziņš un Himalaji?
    Nesen viens cibiņš bija ievietojis saiti uz šo video. Ļoti interesanta saruna. Par aktieru apmācību, par japāņiem, kuri uz Latviju brauc, jo šeit ir zemākie kalni Eiropā.
    Saturday, February 12th, 2011
    3:00 pm
    Piecēlos 8:00. Tik daudz gaismas! Laikam tāpēc šī diena ir tāda, Gilbert O'Sullivan diena.
    Friday, February 11th, 2011
    11:24 am
    beigu rindkopa
    Mana māja kļuvusi par manu muzeju. Esmu fotografējis visu mūžu, saglabājis filmiņas un negatīvus, rūpīgi mapēs licis materiālus par operācijām, pacientiem, kolēģiem, draugiem, ievērojamām personībām. Man pie sienas portretos skatāms zināms laikmets - laiks, kad pasaule bija sadalīta divās daļās, kad valdīja aukstais karš, un tikai medicīna attīstījās vienlīdz draudzīgi abpus dzelzs priekškaram.

    V.Kalnbērzs "Operējošs ķirurgs" R: 2004., 303 lpp.
    11:16 am
    Šonakt lasīju V.Kalnbērza memuārus ("Operējošs ķirurgs"), Kaplinski. Tā arī gulēt neaizgāju. Krāsns iekurināta, aiz loga notiek smukums. Ir arī dziesma, kuru katrs varētu noklausīties kaut vienu reizi.

    Славное Море Священный Байкал
    8:43 am
    beigu rindkopa
    Viņš pamāja. Viņi piecēlās. Uz mirkli atkal viesnīcas bāra vietā viņš redzēja krēslaino telpu kaut kur citur, citā laikā. Kāpnes, uz kuru pusi viņi devās, bija tās pašas, kas iepriekš, un blakus lifta durvīm dega zaļa uguntiņa.

    J.Kaplinskis "Acs" R: 2010., 135 lpp.
    Thursday, February 10th, 2011
    1:55 am
    Viss noslēpums slēpjas tajā, kā sevi pašsuģestē un psīcholoģiski ģimnastē.
    Wednesday, February 9th, 2011
    11:06 pm
    Vispār mana laime sākās jau pagājušo nakti. Sapņoju, ka eju uz kādu zīmola veikalu - Massini, Massani, kaut kā tā. Gāju pirkt uzvalku. Un atradu! Nevis uzvalku, bet mēteli. Tādu tirkīzzilu, līdz potītēm. Kaut kur pie gurniem viņš kļuva platāks, kā kleita. Odere - tumši rozā. Auduma druka - kaķa pēdu nospiedumi, bet tādā karaliskā stilā. Lūk, kas mani dara laimīgu!
    9:41 pm
    9:21 pm
    Šodien LR1:

    Es esmu alkoholiķe. Kā tas sākās? Mans vīrs bija alkoholiķis. Es viņa priekšā piedzēros, lai viņam parādītu, kā viņš izskatās, kad ir piedzēries. Manam vīram iepatikās, kā es izskatos. Tā mēs sākām dzert abi.

    Ukrainā pieņemts likums. Par to nobalsojis viens deputāts, kurš, kā pats apgalvo, to nav darījis, jo likuma pieņemšanas laikā atradies lidmašīnā uz ASV. Tam ir liecinieki. Savukārt Ukrainā palikušie deputāti dievojas, ka viņš likuma pieņemšanas laikā atradies Augstākās Radas ēkā. Tam arī ir liecinieki.
    8:57 pm
    Es te dažreiz žēlojos par kaut ko. Iemesls jau vienmēr atradīsies. Katru dienu. Lūk, šodien bija diena par kuru žēloties nav iespējams. Ja 90% manas dienas būtu kā šī, tad es varētu slavēt dzīvi, arī ar visām tām ciešanām, ko tā piedāvā.

    1. Viens cilvēks man izrādīja negaidītu pretimnākšanu. Tik negaidītu, ka man ir aizdomas, ka viņš ir lasījis manu profilu traukos, un arī ieraudzījis, ka esmu domubiedros vienai kristiešu grupai. Tāda personīga patika tika izrādīta.

    2. Negaidīti ienākumi. Ļoti mazi, bet patīkami.

    3. Negaidīta, ja tā varētu teikt, akadēmiska pretimnākšana. Tiku ļoti pozitīvi novērtēts, pašam to neprasot. Būtu prasījis.

    4. Tele2 ziņo, ka pārrēķinot tarifu plānu viņi man palikuši parādā 4Ls.

    5. Divi uzaicinājumi draugos, un negaidīta vēstule.

    Varbūt esmu kļuvis pārāk pieticīgs, bet ja tā turpināsies, to novērtēšu. Tiešām. Vispār jau tagad esmu novērtējis - izrādās tā arī mēdz būt!
    Monday, February 7th, 2011
    12:43 am
    12:38 am
    12:09 am
    Vakar tā arī neaizgāju uz kādu sektu. Ko man tur meklēt? Ākstīties ar lietām, kuras nesušas ciešanas tik daudziem cilvēkiem nav labi. Tas ir viens. Otrs, esmu savā laikā bijis gan pie saentologiem, gan uz "Jēzus pasaulei" draudzi. Pirmajā man lika aizpildīt testu ar 160 jautājumiem, tādējādi saprotot, kā mani vislabāk skalot, ko arī samērā profesionāli darīja. Tās lietas, par kurām nevienam nestāstu, viņiem tapa zināmas, un viņi man solīja palīdzēt. Godīgi sakot, izklausījās visai pievilcīgi. Otra sekta mani uzņēma tik draudzīgi, kā to vēl neviens cilvēks nebija darījis. Es jutos, kā beidzot atradis īstus draugus, nokļuvis mājas. Lieki teikt, ka rezultātā es no abām kompānijām biju spiests bēgt prom. Pirmajā, man nopakaļus skrēja dāma ar vienu zaļu, otru brūnu aci, turēdama rokās grāmatiņu par diviem latiem, kuru man noteikti ir jānopērk. Otrajā bēgu no daudzām, sveicienam pastieptām rokām. Citiem tas patīk, citus noķer.
    12:00 am
    Mistika. Uzrakstīju par vakardienas LR1 raidījumu, kurā tika lasīti fragmenti no nesenās intervijas ar Zilākalna Martu. Intervija norisinājās ar kāda medija starpniecību. Izteicu savas domas, kāpēc mirušie mums stāsta tās pašas "muļķības", kuras viņi stāstītu dzīvi esot. Kāpēc mums neko nestāsta par pēcnāves dzīvi. Tekstu nokopēju. Atvēru cibas logu, spiežu paste, bet nekas nekopējas. Parāda, ka past'ā ir kopija, bet nekopējas. Sapratu - tas, ko biju uzrakstījis ir patiesība, bet šī patiesība jāpatur pie sevis.
    Thursday, February 3rd, 2011
    8:24 pm
    lūk, problēmas
    Man ir tik daudz paziņu! Ko ar tādiem dara draugu vortālā? Ir, piemēram, viena meitene, kura man uzdāvināja kulīti ar monētām. Es viņai pat šokolādi neiedevu. Aicināt? Pirms diviem gadiem viņa gan bija manos draugos. Un tādu ir desmitiem. No vidusskolas paralēlklases. Pirms gadiem sešiem aicinātu acis nepamirkšķinājis. Tagad diez mani pat atceras? Ko darīt, kā būt?
    11:43 am
    2:32 am
    No 1000 uz 5077. Samērā kruta.
[ << Previous 20 -- Next 20 >> ]
About Sviesta Ciba