mugursoma's Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends]
Below are 20 journal entries, after skipping by the 160 most recent ones recorded in
mugursoma's LiveJournal:
[ << Previous 20 -- Next 20 >> ]
Monday, March 7th, 2011 | 8:53 pm |
| Sunday, March 6th, 2011 | 4:49 pm |
Tās slimības tiešām pēc sevis atstāj kaut kādas antivielas. Piemēram, saaukstējos uz janvāra datumiem, slimoju nedēļu, nedēļu atveseļojos. Bet tagad, slimība tā pati, bet kā jau trīs dienas pagājušas, atrodos iepriekšējās slimošanas otrās nedēļas noslēguma fāzē. | Saturday, March 5th, 2011 | 10:12 am |
Saule spīd man sejā. Seja atspīd datora ekrānā. Izskatās, ka man uz vecumdienām varētu būt ļoti skaisti sejas vaibsti. | 10:01 am |
Kas traucē. Tā pasaules mīlestība pret mani ir tik liela un uzstājīga. Un viss norisinās augšupejošā progresijā. Jo brīnišķīgākas iespējas es noraidu, jo neiedomājamākas iespējas tām seko. Es neticu, ka tā ir ar visiem. Vairums neko nesaņem. Bet es - viss, kam es saņemos, ko uzsāku, viss, kas noslēdzas, noslēdzas viegli, gandrīz ideāli. Bet pareizi būtu teikt, ka es neko nedaru, nekam īsti nesaņemos. Un es vienkārši nesaprotu, pareizāk sakot, gribu zināt - vai man ar savu personu samierināties, sevī vilties, pārstāt cerēt, bet tādējādi iegūt mieru. Vai arī domāt, ka mans trūkums ir visparastākais cilvēka slinkums, gļēvums un pāris smieklīgi viegli atrisināmi psiholoģiski defekti, un cerēt uz to pārvarēšanu. Bet šādas cerības pavada gandrīz nepārtraukts nicinājums pret sevi, pat naids pret savu būtību. Nepiepildītas iespējas spiež uz smadzenēm un sirdi. | Friday, March 4th, 2011 | 5:25 pm |
Kā kvēlojošas sidraba zvaigznes no rīta. Mans rakstnieks ir Kārlis Skalbe. | Tuesday, March 1st, 2011 | 8:26 am |
Uzvārīju tēju, gribēju saskaitīties. Lapa nobrukusi. | Monday, February 28th, 2011 | 12:34 pm |
| 12:25 pm |
trešais redzējums Šī bija murgaina nakts. Šausmu pārņemts pamodos no sapņa par ļaunuma pārņemtu zelta riņķi. Sapnī viņš atradās manā priekšā, es uz viņu skatījos, līdz pamodos. Aizmigu. Pamodos atkal, skatījos uz savas iztabas spīdošajiem griestiem, un cietu no savas eksistēšanas, sapratu, ka neesmu no šīs pasaules, ka mana atrašanās pasaulē ir, ja ne sods, tad nelaimīga nejaušība.
Un man ir kauns. Gan par šo ierakstu, gan par to, ka kaunos. | Friday, February 25th, 2011 | 6:10 pm |
| Thursday, February 24th, 2011 | 12:59 am |
| Wednesday, February 23rd, 2011 | 10:47 pm |
Kas interesanti. Es neesmu nekāds galīgi pērnais. Uz Rembranta Danaju skatos bez "gurni par platiem, krūtis par mazām"; saprotu, kas ir Maļēviča melnais kvadrāts (neprasiet, lai tagad to pastāstu); Blumbergu uzskatu par ģēniju; eju uz izstādēm. Kad es pats fotografēju, uz rezultātu skatos, kā uz kaut ko ļoti labu, izstādēs liekamu. Ieraugu bildi un domāju - lūk, pamēģiniet ar ziepeni, un bez jebkāda šopa šitādas bildes uzbliezt! Man ir sava tehnika, bet nav idejas. ( šodienas bildes ) | Tuesday, February 22nd, 2011 | 4:50 pm |
Nekad neesmu dzēris kefīru. Rīt pamēģināšu. Šonedēļ noteikti. Par rezultātiem ziņošu. | Monday, February 21st, 2011 | 7:28 pm |
| 4:14 pm |
| 3:52 pm |
Tvinpīkas pirmā sezona ir smalka komēdija. | 2:30 pm |
Tagad LR1 Narkēvičs par Plotīnu. | 1:43 pm |
Man liekas, ka jūs vienkārši nesaprotat, kas ir kaujas ierocis. Tas ir ārkārtīgi bīstams priekšmets, kuru ikdienā nēsāt apkārt, ja neesi policists, kuram zināms, ka ir vismaz 10% iespējamība, ka vajadzēs to likt lietā, ir absurdi. Liekas, ka pat ikdienas dežūrā policisti nenēsā līdzi ieroci. Kad jūsu dzīvē ir radusies situācija, kurā būtu bijis nepieciešams šaut? Tātad - civilajiem aizliegt kaujas ieročus.
Bet, ja man izsniedz kaujas ieroci, tad ir tikai normāli, ka sadzīves problēmas es risinu ar tā palīdzību. Tas ir pazemojoši, nēsāt kabatā revolveri, bet tā arī nekad dzīvē to neizmantot. Tātad - ja man atļauj nēsāt ieroci, domāju, ka šorīt varēju ar to piedraudēt pārdevējai, lai to winston, kuru man viņa iedeva, samaina pret winston slim, kuru es prasīju. | 1:40 pm |
ne par visiem juristiem Var arī paskatīties no citas puses. Piemēram - jurists - arī bieži ir diagnoze. Cilvēks, kurš dzīvo šaurā, likumu noteiktā patiesības laukā, kuru neadekvāti tracina viss, kas šajā laukā neietilpst.
Braucu pārpildītā vilcienā, sēž jurists, blakus nolicis savu somu. Cilvēki stāv kājās. Viens jautā, kam šī soma. Klusums. Jautā vēlreiz. Klusums. Jautātājs jau redz, kam tā soma pieder, tāpēc grib to pacelt un juristam ielikt klēpī, bet tikko kā viņš somai pieskaras sākas skandāls par to, ka viņam nebija tiesības somai pieskarties. Cits jurists tukšā kafejnīcā jautā pārdevējai, kur varētu apsēsties (jautājums jau pats par sevi muļķīgs, izskatās, ka speciāli dēļ konflikta uzdots). Pārdevēja atbild, lai sēž, kur vēlas. Jurists paņem krēslu, aiziet aiz letes un tur apsēžas - uzbļauj "šeit arī var?!".
Tāpēc es nebrīnos, ka plaza jurists pilnā nopietnība saka:
"Paziņojumu par notikušo šodien izplatījuši Zikova advokāti Vilis Sruoģis un Andrejs Voroncovs, kuri Zikova rīcību nodēvējuši par "uzbrukuma atvairīšanu". Jurists esot kļuvis "par nemotivētas agresijas upuri". Vainu slepkavībā Zikovs neatzīst un uzskata, kā rīkojies "nepieciešamās aizstāvēšanas robežās". Nogalināto Egle šie abi advokāti savā paziņojumā atļāvušies nodēvēt par "neitralizētu uzbrucēju".
Un pats tam tic. | 11:32 am |
Ceru, ka izturēt šo nedēļu man būs kā pēdējais atspēriens, kas jāveic, lai kaut cik nelielā labklājībā sagaidītu pavasari. Pēdējā laikā esmu kļuvis ļoti raudulīgs, šorīt pamanīju, ka seju sedz vairāki nelieli sarkani plankumi. Arī tauku procents ir palicis tikai desmitā daļa no ķermeņa masas. Dusmojos uz meteorologiem, ka vienas nedēļas vietā auksts ir divas. Bet tas dēļ ieilgušās ziemas, divus mēnešus iepriekš es nekad nebūtu gājis ar lāpu rokās, uz meteodienestu, un kāris meteorologu pie kāķa. Dusmojos uz pārdevēju, kura winston slim vietā iedeva winston parasto. Bet tas dēļ saules trūkuma. | Friday, February 18th, 2011 | 11:03 pm |
|
[ << Previous 20 -- Next 20 >> ]
|