Vakar tā arī neaizgāju uz kādu sektu. Ko man tur meklēt? Ākstīties ar lietām, kuras nesušas ciešanas tik daudziem cilvēkiem nav labi. Tas ir viens. Otrs, esmu savā laikā bijis gan pie saentologiem, gan uz "Jēzus pasaulei" draudzi. Pirmajā man lika aizpildīt testu ar 160 jautājumiem, tādējādi saprotot, kā mani vislabāk skalot, ko arī samērā profesionāli darīja. Tās lietas, par kurām nevienam nestāstu, viņiem tapa zināmas, un viņi man solīja palīdzēt. Godīgi sakot, izklausījās visai pievilcīgi. Otra sekta mani uzņēma tik draudzīgi, kā to vēl neviens cilvēks nebija darījis. Es jutos, kā beidzot atradis īstus draugus, nokļuvis mājas. Lieki teikt, ka rezultātā es no abām kompānijām biju spiests bēgt prom. Pirmajā, man nopakaļus skrēja dāma ar vienu zaļu, otru brūnu aci, turēdama rokās grāmatiņu par diviem latiem, kuru man noteikti ir jānopērk. Otrajā bēgu no daudzām, sveicienam pastieptām rokām. Citiem tas patīk, citus noķer.