[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]
Below are 20 journal entries, after skipping by the 200 most recent ones recorded in
mugursoma's LiveJournal:
| Thursday, February 3rd, 2011 | |
| 12:54 am | Piereģistrējos traukos. Lai zoli uzspēlētu. |
| 12:17 am | |
| 12:14 am | kāds interesants fakts! Velnala atrodas astoņus metrus virs Gaujas - tā tagad ir tūristiem nepieejama. Agrāk uz alu veda īpaši izbūvēta koka taka, taču gājēji apdraudēja alas griestus (smilšakmens slānis te tikai ap 1 m biezs), tāpēc taku likvidēja un īpaši alas aizsardzībai 1980. gadā uzbūvēja jaunu gājēju tiltiņu lejpus alas. Līdz 1992. gadam ala bija 10.7 m gara, griestu augstums 2.5 m, maksimālais platums 5.1 m, alas laukums 45 m2, tilpums 70 m3. Mistifikatoru ietekmē 1992. gadā ala tika tīrīta un rakta, tagad kļuvusi 35 m gara, 22,5 m dziļa, 7 m plata, 4.8 m augsta, grīdas laukums 140 m2 (Anša Opmaņa mērījumi). Šos rakšanas darbus veica “Baltā brālība”, meklējot alā savu aprakto “templi”. Alas sākotnējā smilšakmens grīda netika sasniegta. |
| Tuesday, February 1st, 2011 | |
| 8:35 pm | Sestdien aiziešu uz vienu sektu. Paklausīties, kā cilvēki runā mēlēs. Pirms gadiem trim jau biju. Iešu vēlreiz. Vai mani ievelk? |
| Monday, January 31st, 2011 | |
| 8:46 pm | Ak, jā. Iepriekšējais ieraksts bija Nr. 1000 - arī neticami. |
| 8:09 pm | Lasīju to eskorta meitenes blogu, tur daži tādi neticami gadījumi aprakstīti. Piemēram, par to prezervatīvu duršanu. Atnāk klients, viņa piedāvā viņam padzerties, šis piekrīt, viņa iziet, bet pa ceļam atceras, ka nav paprasījusi, ko tieši klients vēlas. Atgriežas istabiņā, bet tur, šis ieracies somiņā, velk laukā prezervatīvus un dursta ar adatu. Neticami tak. Bet tieši dzīvē notiek tādi neticami gadījumi, kaut gan šis izklausās vairāk pēc kaut kādas prostitūtu urbānās leģendas. Bet labi. Man iešāvās prātā kāds notikums, kurš noticis ar mani, un kura realizācijas varbūtība bija tik neliela, ka vairāk izklausās pēc meliem. Tātad, man bija kādi gadi 12. Kādā attālā rajona veikaliņā bija parādījušās košļenes, kuras bija ietītas pliku sieviešu uzlīmēs. No sākuma tas tika uzskatīts par baumām, vēlāk par informāciju, kura ir pieejama tikai izredzētajiem, bet vienu dienu šis veikals tika atrasts arī no mūsu puses. Plikas dāmas, protams, ir forši, bet mani toreiz vairāk interesēja pašas košļenes. Kā zināms, košļene, kura šādi ietīta, paredzams, būs ļoti garšīga. Tad, lūk, nopircis košļeni, es to attinu, papīriņu ieliku kabatā, košļeni paostīju. Jā, tā smaržoja ļoti labi. Es to negribēju uzreiz mest mutē, turēju to rokās un apbrīnoju - tā bija gaiši dzeltenā krāsā, ar divām dziļām rievām. Te pēkšņi to ar lielu triecienspēku pārklāja liels, balts kaijas sūds. Notašķīja man visas rokas. Nu, un tagad pasakiet, ka tā nebija kaut kāda zīme! |
| 7:32 pm | Vakar spīdēja saule. Izdomāju, ka jāiet laukā uzņemt fotogrāfijas. Tad tā arī staigāju un uzņēmu tās fotogrāfijas, tur kokus visādus un kapu pieminekļus. Aizgāju arī uz Arsenālu. Blumbergs, protams, ģēnijs. Aizgāju uz Stockmann, pastāvēju pie ruma pudeles, kura maksāja 40Ls, pažēlojos pie sevis, ka nevaru to nopirkt un gāju mājās. Gāju nez kāpēc gar Rīgas domi, nevaru atsaukt prātā iemeslu kāpēc mājupceļš veda pretējā virzienā. Bet pie domes stāvēja vīrs, kurš bija apģērbis tikai nelielus šortus un botas. Un es viņu nenofotografēju. Tikai tagad iedomājos, ka tak vajadzēja viņu uzņemt bildē. Blakus sniega kupenai. |
| Sunday, January 30th, 2011 | |
| 2:01 am | Neesmu vēl kārtīgi sācis iepazīties ar saturu, bet izskatās, ka šis varētu būt interesants blogs |
| 12:54 am | Zip.lv Meklēju negredzenotu Sievieti, kura sestdien, 17.aprīlī, Kr. Valdemāra ielas Eirovīns veikalā iegādājās atlasītu vīnu, saskatījās ar nākamo pircēju, samaksāja ar karti, un tuvākajā ielu krustojumā aizbraucošajam nākamajam pircējam ar brīvo roku pameta atvadu sveicienu. |
| Saturday, January 29th, 2011 | |
| 8:33 pm | Mandarīni arī dievīgi. Kas šodien notiek? |
| 8:31 pm | Tīri intereses pēc paņēmu no galda ābolu un tajā iekodos. Garša izrādījās izcila! Iepriekšējo reizi kaut ko tādu biju sajutis bērnībā, kad pavasarī, pēc garas bezābolu ziemas, ēdu pirmo ābolu. |
| 7:41 pm | Šodien tāda Arvo Perta klausāmā diena. Bet nevar, tā var laiski nogulēt gan istabas sakārtošanu, gan kaut ko vēl, ko nezinu. Tāpēc uzlieku šausmīgo un skaļo, un laiski gaidu kaut ko vēl, ko nezinu. |
| Friday, January 28th, 2011 | |
| 3:09 pm | Ja mani uzaicina uz tusiņu, ar vārdiem - sagatavo mūziku, tev labi sanāk - es nevaru atteikt. Par spīti visam. |
| 2:29 pm | Ja cilvēks tev pazvana un atvainojas par iepriekš sarunāto, tad tu kļūsti lepns un arī savus maldus sāc uzskatīt par patiesību. Nē, nē, jāatceras, ka esmu pilns maldu un iedomu! |
| 1:55 am | Ko darīja mugursoma pirms Latvija iestājās Eiropas savienībā? Mugursoma tusējās! Tad kādus gadus piecus mugursoma netusējās vispār. Tagad jau kādu pusgadu mugursoma atkal ir sācis tusēties. Un izskatās, ka pienācis brīdis, kad mugursoma pārstās tusēties. Kāpēc? Lūk, tusiņu antoloģija! Kamēr mugursomu iepazīstina ar jaunām meitenēm, kā rezultātā viņš katru tusiņa rītu pamostas mazliet iemīlējies, ir interesanti. Meitenes parasti beidzās. Interesanti ir arī kamēr nav izrunāts viss muldamais. Kad muldamais ir izrunāts, pats citu acīs kļūsti par muldētāju. Bet jau bez muldamā. Paliek alkohols. Bet tas nekad nav bijis iemesls, lai dotos tusēt. Vienam dzert ir foršāk, apgaismojošāk. Negribas piedalīties tusiņos, kuru vērtība ir mazāka par laba miega vērtību. Bet tādas domas, protams, nāk prātā tikai pēc tusiņiem. Piemēram, sestdien pirmo reizi biju aizgājis uz “Pienu”. Divas reizes klausījos Bobu Mārliju – vakarā un no rīta. Labāk ir uzzināt, kā izskatās kāds klubs un paklausīties Mārliju, nekā iet gulēt, bet nezkāpēc no rīta tā nešķiet. Tā nešķiet arī pēc ilgāka laika. Lūk, slikta tusiņa definīcija – labāk būtu palicis mājās gulēt. Un tas notiek neizbēgami. Pieci tusiņi, ja daudz muldamā, tad desmit, un – labāk būtu palicis mājās gulēt. Nē, nē, ja man prasītu, kā bija, atbildētu, ka forši, jo bija tiešām forši. Bet labāk būtu gājis gulēt. Es zinu, kas tam par iemeslu. Trūkst gandarījuma un sarunas. Ok, gandarījumu jau nevar tā noorganizēt, bet sarunas var. It kā. Mans izklaides potenciāls tiek piepildīts mirklī, kad nedaudz iedzēris es izeju ārpus iestādījuma uzsmēķēt. Man daudz nevajag. Savukārt gandarījumam nepieciešams labs sarunu biedrs, interesants temats/i un godīgums. Principā neiespējami! Nē, tā ir bijis, reti, bet sakrīt. Un tad pienāk tas gandarījums, kad tu ejot pa peronu gribi palēkties gaisā, vai ar nelielu kauna sajūtu, no rīta pamodies, jo esi pārāk daudz izstāstījis, bet zini, ka tas paliks starp jums, klusi smaidi. |
| 12:56 am | Tad, kad te ieraudzīju vienu RIP bildi, kurā uz momentu nošilierējās B.G., man aizrāvās elpa un acīs saskrēja asaras. M.Freimanis - vienalga. Tātad - nepiedalīšanās kopējā raudāšanā nenozīmē, ka esmu slikts cilvēks, ir kāds cits moments. |
| Thursday, January 27th, 2011 | |
| 11:37 pm | Vispirms es gribēju pateikt paldies tai kautrīgajai meitenei, kura atsūtīja man vēstuli. Jūs mani iepriecinājāt. Tik reti tas gadās. |
| 11:12 pm | Tiku uz pāris stundām pie interneta. Nu tik būs! Nu tik būs! |
| Sunday, January 23rd, 2011 | |
| 1:36 am | Nevaru iet mājās. Mājās nav interneta, bet 2:00 spēlēs Sevastova. |
| 12:41 am | Laikam jāiet uz mājām. Hm! |