Jau kādu laiciņu manā tuvumā vairs neapgrozās pastāvīgu draugu pulks. Mani intīmākie kontakti ir ar ierakstu komentētājiem. Un es beidzot sapratu kāpēc draugi ir vajadzīgi. Šī saprašana izriet no otra viedokļa trūkuma manā pašreizējā dzīvē. Gribās zināt, ko kāds cits, kurš ir mans draugs un attiecīgi iepazinies ar manām domām, vēlmēm un iecerēm domā. Ko viņš var pateikt par mani, manu uzskatu un rīcības pareizību. Man vajag cilvēku, kurš nebūtu iepazinies ar visu informāciju, to informāciju, kura ir pieejama man kā personai un, kuru es nemaz nevaru sniegt, izteikt vārdos. Tieši šis informācijas trūkums viņa secinājumos parādītu man, ka es tomēr zinu labāk, es zinu ko tādu, ko nezin viņš un tas daudz ko maina. Tas gaisinātu šaubas.