Vispār jau es šeit pārstāvu noteiktu cilvēka tipu. Sekojot divi_g loģikai esmu piedzimis krānos. Lūk! Tāpēc ir jāatmet šis mulsums, kas vienmēr stāv līdzās, kad sāku rakstīt kādu jaunu postu. Mans virsuzdevums.

Tātad. No rīta man vēl bija 1.5Ls un kilograms rīsu. Uz nedēļu. Tagad man ir paciņa cigarešu un tas pats rīsu kilograms. Un prieks arīdzan. Bet, lai cik tas kādam nebūtu bēdīgi, vēl kādam nožēlojami, manu dvēsli skar patīkamas gaidas. Tas, ko es vēlos, pats nevaru izdarīt. Ja nevaru pats, tad tagad būšu spiests izdarīt. Un arī beznaudas eksistence sāk iedarbināt noteiktas čakras. Ko lai saka - muļķis!