trešais redzējums
Šī bija murgaina nakts. Šausmu pārņemts pamodos no sapņa par ļaunuma pārņemtu zelta riņķi. Sapnī viņš atradās manā priekšā, es uz viņu skatījos, līdz pamodos. Aizmigu. Pamodos atkal, skatījos uz savas iztabas spīdošajiem griestiem, un cietu no savas eksistēšanas, sapratu, ka neesmu no šīs pasaules, ka mana atrašanās pasaulē ir, ja ne sods, tad nelaimīga nejaušība.

Un man ir kauns. Gan par šo ierakstu, gan par to, ka kaunos.