Šorīt skriešus panākdams autobusu, ielecu iekšā pa pēdējām durvīm, uzskrēju virsū vienam pa telefonu runājošam jaunietim. Viņš runāja skaļi, aizvainotā balsī sūdzējās par seksa neesamību, jau veselu mēnesi. Strīds pa telefonu. Palikt un klausīties nevarēju, jo man bija jādodas pirkt biļete. Dodoties pie šofera redzēju tuvāk stāvošo izbrīnītos skatienus. Lai nu kā, bet šis jaunietis man atsauca atmiņā kādu literāro varoni.
Dosim vārdu varonim:
- Tu esi mātīte, Varvara! - viņš stiepti iesmilkstējās, - Tu esi ielasmeita!
- Vasisualij, tu esi glups! - sieva mierīgi atbildēja.
- Tu esi vilku mātīte, - Lohankins turpināja tādā pašā stieptā balsī. - Es tevi nicinu. No manis aizeji pie mīļākā. Pie Ptiburdukova no manis aizeji. Pie nieka Ptiburdukova tu tagad, nekrietnā, no manis aizeji. Tad lūk, pie kā tu aizeji no manis! Tu gribi miesas kārībām ar viņu nodoties. Tu - vecā vilku mātīte un netikle turklāt.