Pats jau pierod.
Kad man bija sešpadsmit, kad es biju metālists, attapos pie pārdomām, ka tā mazgāšanās lieta ir stipri pārspīlēta. Pats, redz, pēdējo reizi mazgājos pirms divām nedēļām (biju mazliet šo lietu ielaidis, parasti mazgājos reizi nedēļā), bet jūtos pat tīri normāli, vienīgi, ja uzspļauj uz miesas, tad viegli var sakasīt netīrumu kārtiņu. Un apēst, jo tas tomēr esmu es pats. Un, šo gribu uzsvērt, neviens nekad tad nenorādīja uz to, ka es smirdētu, vai tamlīdzīgi. Man bija daudz draugu (daudz vairāk nekā tagad) un draudzeņu (hmmmm, kad es pēdējo reizi skūpstījos?). Tikai nesen, jau pēc desmit gadiem, uzzināju, ka māte, vienmēr pēc tam, kad apmeklēju viņu darba vietā, vērusi vaļā logu un vēdinājusi.
Tagad, kad pubertāte veiksmīgi palikusi pagātnē, jūs mani nemazgājušos nesastapsiet. Tas ko es daru/nedaru savā vientulībā ir mana darīšana. Piemēram, šodien nī un nī, jo es no mājas laukā neesmu izgājis. Un, ja mājās sēdēšana turpinās, tad šis, pūles prasošais process, norisinās reizi divās/trīs dienās. Izņemot zobi, tie notiek divreiz dienā.