Piemēram, klausījos Karlu Dženkinsu. Pasen jau. Klausījos un nevarēju saprast, vai tā ir laba mūzika. It kā pat vesels koris dzied, tātad tomēr pierunāti. Un bija pat brīdis, kad pirmo reizi dzirdēju viņa mūziku, kurā sajutu spēku, ienāca pat doma prātā, ka lūk, tagad es kā citi varēšu stāstīt par mūziku, kura mani ir apbūrusi. Bet kā vēlāk sapratu, biju vīnu sadzēries. Bet vienalga interesanti uzzināt vai viņu klausīties ir stilīgi.