Šodien krustu šķērsu izstaigāju aizZiedoņdārza rajonu. Mazs, pamests, bet ar potenciālu. Un izdomāju, lūk, ko - es negribu nokļūt situācijā, kurā man uz darbu, skolu, savu mazo grāmatu bodīti (ja tāda būtu) katru dienu ir jāiet pāris minūtes, nu, teiksim, pāri ielai. Tomēr dzīvē notikumi parasti seko kaut kādām, jau iepriekš dotām shēmām. Un viena no šīm shēmām, kas dzirdēta biežāk kā citas ir: "Nabadziņš, it kā vajadzēja tikai pāri ielai pāriet, bet tāpat nodūra".