rūsganais sprakšķis

es vairs galīgi nemāku braukt ar mašīnu.
jau labu laiku zināju, ka nemāku parkoties, bet vakar, nonākot uz Valdemāra ielas iekšējā joslā, pēkšņi sapratu, ka nejūtu gabarītus un bailīgi. Ko tādu neesmu jutusi padsmit gadus, kad sāku braukt pa Rīgu.

lūk, pie kā noved nesociāls dzīvesveids, kad brauc tikai uz mežu vai angāru, nu,ok, vēl reizēm uz rimi, bet tur nav jāparkojas paralēli.

kopš uztaisīju savu bruģakmeņu iebrauktuvi, mašīnu turu uz ielas, jo nevar tak likt virsū tam skaistumam, līdz ar to pat dienišķā ietraušanās pa vārtiem atkrīt.

īsi atskaitoties padomdevējiem un apķiķinātājiem par piedzīvojumiem autonomā

beigu galā nenobukojām neko. vienu pēcpusdienu aizdevāmies uz treinsteišenu, iegajām vienā kantorī, viss aizņemts, otrā aizņemts, Eiropcārā pierezervējām uz nākamo rītu. Ar visu pilno apdrošināšanu sanāca 190 eiro uz 3 dienām, pieņēma debetkarti, iedeva seat ibiza ar 12k nobraukumu. trešājā dienā mājās negribējās, par 43 eiro piebukojām granādas kantorī vēl dienu klāt. ta,ka viss čoini. jautājums tikai,vai/cik reizes vīrs safotografējās un kā tas rezultēsies.


bet tagadiņ man vaig nobukot mašīnu hamburgā un es atkal sēžu un neko nesaprotu. nu,jo tie visi normālie kantori par vienu dienu prasa ap 100 eiro ar 300 km ierobežojumu,kas man ir vienā virzienā. vāciete atsūtīja kautkādu vietējo salidzini-el-vee linku,kur piedāvā uz pusi lētāk, bet jūs mani esat iebiedējuši ar lētāk=slikti. bet,ja es ņemu no tā paša jūropkāra - lai arī lētāk - tad taču visam būtu jābūt labi?

gandrīz divi mēneši bez dažām dienām, un mašiņš ir atpakaļ no servisa. ar jaunu bamperi un spārnu, sakrāsots pastaipīts, tāme 1700eur.
sanāk,ka esmu atsitusi visus iepriekšējos kasko un vēl kādu uz priekšu, vienīgi baidos,ka kantori gan nāksies mainīt, diezvai viņi gribēs ar mani turpināt draudzēties.
pagājušo gad jauns kapots,tagad šitas...

kopš avārijas neesmu pie stūres sēdusies, mūsu mašīņš vēl arvien servisā - serviss sapratis,ka laikam nav smuki pusotru mēnesi jau kā ņemties un iedeva pa bezmaksu maiņas auto - varētu šodien braukt uz mēģinājumu

bet bail.
man vabše ever since bail no mašīnām,arī,kad eju ar kājām.

vēl jau ir kādas trīs nedēļas, bet man iešāvās prātā,ka nebūtu slikti nopirkt Octu tagad, lai medusmaize ar kasko tiek nākamajai algai.

iebrienu es Lubānas klānos internetu ārēs, sākot ar salīdzini el vē, kur vispār viss uzkaras.

pārējos divos portālos sokas labāk, ja to tā var saukt - zemāko octas24 izmet kā 38.88, gudriem el vē 42.10.

ņemot vērā,ka pagājušo gad man bija 36.80 un BM klase ir pacēlusies par vienu, tad es īsti nevaru saprast,kur ir apčakarējiena moments.
pat nemēģināšu kontemplēt par to,kāpēc Gjensedigei piedāvājums ir 81 LVL, kur vecajai zaļajai vardei Gjensedigei bija labākais piedāvājums.

lūk, tādas manas nedienas.

kas pie vainas? kalvītis laikam šajā valstī vairs ne pie kā nav vainīgs, uz ko man kliegt?

ak,jā, nedēļas nogalē dabūju vēlreiz novērtēt brīnešķeigo sajūtu, kad riepa nolaiž gaisu, bet tas tevi nesatrauc ne nieka, jo māki to padarīšanu knaši atrisināt pati, nevis skrienot un raujot aiz pogas kādu nejaušu mazpilsētas garāmgājēju, vai zvanot vīrietim un kliedzot,lai brauc glābt .

eļementarno - paņemam, uzvelkam "suņa" zābakus (paldies sunim,kura dēļ mašīnā mūždien kas purvus brienams atrodas) un, īsajiem volānu svārkiem galanti plīvojot, piemetamies uz celīša uz suņa rōzāpūkainā paklāja un čikčirik!

tomēr man šķita dīvaini,ka neviens vienīgs mazpilsētas iedzīvotājs zinis nelikās par zaķi,kas savā nodabā maina riepu. mož man sejā bija par daudz apziņas,ka šitas tik vienkārši kā divus pirkstus apčurāt?

man jau sevis šausmīgi žēl.
šodien aizdodu mašīnu līdz rītdienai
mājās jau vēlkautkā, bet kā es rīt uz darbu tikšu? viiiiii....

atcerieties, kā pirms dažām nedēļām, kad nenakšņoju mājās, man izsita mašīnai stiklu un nozaga magnetafonu?
lūk.
šorīt no rīta, izeju uz tās pašas ielas un manas kājas atmirst. tā vietā,lai tur būtu mašīna ar izsistu stiklu....
MAŠĪNAS NAV!!!

tāds viens liels mīnuss mašīnai bez skaņas aprīkojuma ir - tu brauc uz darbu un galvā skan kautkāda reāla figņa, nezkur iekritusi kā gadījusies, pārsvarā gadījumos - viena frāze.
un reāli krīt uz nerva.

pirmoreiz nožēloju savu absolūto vienaldzību pret dažādām tehnoloģijām un fīčām (nu,es pat nezinu ,kā to pareizi nosaukt)
man nav nekāda skaņas avota,kas nodrošinātu fonu ceļā uz Salacgrīvu.
(jo manu magnetolu paņēma tas,kam vajadzēja vairāk un tā kā tā nav pirmās nepieciešamības lieta, hvz,kad nopirkšu)
bet
man kompānija tāda... kas daudz runā. Ja būtu maģis, es uzgrieztu skaļāk un dziedātu līdz,kā smejies, bet ja salonā valda pilnīgs klusums, izvairīties no sarunas droši vien būtu nesmuki, savukārt piektdienas dienā 2 stundas sarunāties priekš manis ir ... šausmīgi nogurdinoši.
bet man nav nekādu gadžetu,kas spētu pārraidīt jelkādu troksni. ak,nabaga es.

re, šonedēļ man atkal ir divi dzeltenie plāksteri, how fun is that?

man vēl nav pienākusi atbilde par jūlijā apstrīdētajiem.
tagad nu lauzu galvu, vai kāds ar smadzenēm ne īpaši familiārs pastnieks tās ir iemetis ne manā pastkastē jeb tie lēmumi nav pieņemti/izsūtīti.
Intersantais aspekts ir tāds,ka e.csdd.lv man tie divi jūnija sodi neparādās, atšķirībā no pirmdien un otrdien uzliktajiem.
bet nu es esmu diezgan sapīkusi, jā.

ja es zinātu,ka esmu spējīga , braucot uz 4 dienām, salikt sev vajadzīgās mantas vienā somā un,ja man nebūtu definēts laiks ceturtdienas vakarā,cikos ierasties, es laikam atstātu kaķi mājās un uzmauktu sunim uzpurni un brauktu ar vilcienu. ā,un ja vien svētdienas vakarā savādāk būtu iespējams cilvēcigi atgriezties. var jau būt,ka tagad nav tik ļauni, bet tas,ko no jaunības atceros - stāvēt 2 stundas kājās... no thanks.

bet nu attiecīgi, tāds viens braucieniņš sanāk vismaz kādi diuspieci, nerunājot par to,ka ņemot vērā pavasari un tā, mā varbūt var gribēties aizbraukt uz kādu Depo vai vvz kur.
kāpēc es čīkstu, - tāpēc, ka tikai nupatkautkad mana galva pārstāja rēķināt degvielas izmaksas ar kautkādiem sevī iestādītajiem defoltajiem 70 saņiem par litru.
bet labā ziņa ir tā,ka ja es turpinu veselīgu dzīvesveidu, tad iespējams , ka manā budžetā kautur citur notiek kādi ietaupījumi.

eh, nu tā saulīte spīd, až attaisīju pa ceļam logu un sauļoju kreiso vaigu. žēl,ka vakarā mājās braucot vairs nevarēs neko pasauļot.

šodien paskatījos,ka varbūt tomēr jānomazgā mašīna, sen vairs nevar saprast,kas tas par toni - dubļaini pelēkais vai kakaini brūnais, kaut man ir pamatotas aizdomas,ka vispār jau man viņa mella.
un es tak svētdien iztīriju salonu, tāda malacīte, pavisam nepadomāju,ka man kā reiz sestdien vaidzēs zolīdu mašīnu, re,kā kosmoss domā manā vietā.

nevaru saprast
vai agrāk nelikos ne zinis, jo tā vai nu nebija mana mašīna jeb bija mana salauztā varde, jeb zāle bija zaļāka un bedres asfaltā mazāk, bet es tik šausmīgi satraucos par tiem robiem,kas tagadiņ dīgst ārā visās malās
gan jau pie vainas arī fakts,ka agrāk pat nenojautu par atrakciju zem nosaukuma "pārsista riepa"

bet kreņķi ķeru pamatīgu
un vabše, es braucu nonstop nervozēdama, ieklausos katrā troksnī un vislaik nervozēju,ka atkal kautkas nav tukšcaurs.

"Lielākajā daļā gadījumu vecās slotiņas ir noņemamas no tīrītāja sviras, nospiežot podziņu un piemērojot nelielu spēku (bet ne pārāk lielu), lai noņemtu tās. Jaunās stikla tīrītāja slotiņas ir vienkārši uzstādāmas veco slotiņu vietā. Ir lietderīgi arī pārbaudīt tīrītāju sviru atsperes. Ja tev nenākas piemērot papildu spēku, lai atceltu tīrītājus no loga, iespējams, nāksies nomainīt arī pašus loga tīrītājus, un ar slotiņām vien būs par maz. Šajā jautājumā savu padomu tev noteikti sniegs pilnvarotais apkopes centrs."

laikam bija muļķīgi meklēt informāciju par slotiņām internātā. bet kur tad viņu meklēt. es tā pēkšņi un no zila gaisa vairs neredzu skaidri un tas nav tikai tāpēc,ka šādu tādu apstākļu pēc nevaru veikt logu šķidruma uzpildīšanas darbības.

nē,bet nopietni, kur es varu nopirkt logutīrītājslotiņās?

neiešu nekur ārā no mājas vairāk šodien, es esmu kā tāds negatīvas enerģijas kamols,kas acīmredzami pievelk vēl citu negatīvo enerģiju.

nolāpīc, man tiko viena dura ietesa pakaļā, nu kā var neskatīties spoguļos, nu KĀ???????

sestdienas rīta ekstrīms.
derētu kautkā izslēgt programmu "aizdomāšanās pie stūres".
izbraukāju visu pilsētu, pirmkārt, piesardzīgi, jo rīts bija apledojis, otrkārt, nekur nebija ledus.
un tad - aizdomājusies pa ceļam uz krematoriju, uz tā loka pie Brāļu un Raiņa kapiem - aizslidoju, fak! kad es mācīšos no savām kļūdām???

ja es nebūtu krāsojusi nagus pie viena luksofora un pūderējusi degunu pie citiem, tad būtu bijusi operatīvāka, apdzinusi dažus ņurņikus un būtu pie darba dažas sekundes agrāk,kas būtu nozīmējis,ka tā viena vieta tiktu man nevis tam vecajam,zaļajam volvo.

manas konsekvences bija tādas,ka nēsājos apkārt pa kvartālu, tikmēr pakāsu iespēju nostāties no plāksteriem daļēji drošā vietā un galugalā gandrīz stundu riņķoju, meklēdamās.
labi,ka vismaz šorīt nebija piemeties blondīņu pārkings un normāli iespraucos šaurā bezizejā.

ehh, ar nostaļģiju atcerējos savu mazo, zaļo vardi,ar kuru varēja nobāzties jebkurā šķirbā.
micka ir ļoti jauka un skaista, bet nu tikiiiiiiitiik liela.

riepa nolaidusi gaisu.
man TEICA paskatīties no rīta, bet vai gan es kādreiz klausos,ko man saka.
izgāju dārzā, tā kā šodien izved miskasti,kas izrādījās dīvaini tukša, piegrābu pilnu konteineri ar lapām, pamētāju bumbu sunim, un TAD ieraudziju savu traģēdiju.

protams, savu autobusu-reizi-stundā nokavēju, tāpat tramvaju, centrā viss vienos korķos, e-talons palika makā,kurš mani pameta, 2 transporti ar pie šofera pērkamo biļeti - abidna, nebūtu tik auksts, ietu kājām, bet es taču nemāku saģērbties tā , kā ar sabtransp braucot, mašīnā man nesalst, mašīnā neapledo dušā saslapinātas matu šķipsnas, mašīnā braucot var uzkrāsot acis. mašīna ir tik ļoti forši, bet mašīnas man šodien nav, kas nozīmē,ka es arī uz treniņu nevaru aizbraukt. es esmu ļoti, ļoti neapmierināta.