rūsganais sprakšķis

ja es zinātu,ka esmu spējīga , braucot uz 4 dienām, salikt sev vajadzīgās mantas vienā somā un,ja man nebūtu definēts laiks ceturtdienas vakarā,cikos ierasties, es laikam atstātu kaķi mājās un uzmauktu sunim uzpurni un brauktu ar vilcienu. ā,un ja vien svētdienas vakarā savādāk būtu iespējams cilvēcigi atgriezties. var jau būt,ka tagad nav tik ļauni, bet tas,ko no jaunības atceros - stāvēt 2 stundas kājās... no thanks.

bet nu attiecīgi, tāds viens braucieniņš sanāk vismaz kādi diuspieci, nerunājot par to,ka ņemot vērā pavasari un tā, mā varbūt var gribēties aizbraukt uz kādu Depo vai vvz kur.
kāpēc es čīkstu, - tāpēc, ka tikai nupatkautkad mana galva pārstāja rēķināt degvielas izmaksas ar kautkādiem sevī iestādītajiem defoltajiem 70 saņiem par litru.
bet labā ziņa ir tā,ka ja es turpinu veselīgu dzīvesveidu, tad iespējams , ka manā budžetā kautur citur notiek kādi ietaupījumi.