rūsganais sprakšķis

pirmoreiz nožēloju savu absolūto vienaldzību pret dažādām tehnoloģijām un fīčām (nu,es pat nezinu ,kā to pareizi nosaukt)
man nav nekāda skaņas avota,kas nodrošinātu fonu ceļā uz Salacgrīvu.
(jo manu magnetolu paņēma tas,kam vajadzēja vairāk un tā kā tā nav pirmās nepieciešamības lieta, hvz,kad nopirkšu)
bet
man kompānija tāda... kas daudz runā. Ja būtu maģis, es uzgrieztu skaļāk un dziedātu līdz,kā smejies, bet ja salonā valda pilnīgs klusums, izvairīties no sarunas droši vien būtu nesmuki, savukārt piektdienas dienā 2 stundas sarunāties priekš manis ir ... šausmīgi nogurdinoši.
bet man nav nekādu gadžetu,kas spētu pārraidīt jelkādu troksni. ak,nabaga es.

nē, es zinu,ka virtuālā realitāte atšķiras no patiesības.
bet katru reizi man ir tāds - BĻA - kad secinu,cik ļoti tās ir divas dažādas pasaules.
so good, ka es ZINU,ka te IR arī normāli cilvēki, sooo good. savādāk savāktu pekeles un skrietu neatskatoties. what is wrong with you people pretending being better than you are?
the only reason to pretend (for me) is to get the "dark side of the moon" nevaru atrast to c mark nekur, bet tas ir ievas teiciens