rūsganais sprakšķis

kārtība nav tas,kas valda manā pagaidu dzīvokļa mazvirtuvītē ar dušu

bet es nupat secināju,ka uz tā galda/virsmas ir 4 jalapeņo burciņas - kurās ir tikai šķirdums.
pastāv iespējamība,ka es esmu pārpiparojusies.

meeh.
Tārkais aizgāja makšķerēt, māte atcerējās,ka viņai ūdens ajrobika, sēžu viena kā dura un konservēju. nu, vēl suns un kaķis, bet tie diezko nepalīdz, kā sāku griezt sīpolus, tā visi pazuda aiz perimetra.
vienā katlā tusē burkānkabačpaprikas, otrā tomāti, stundu stāvu domādama, bet nu javna, kopā salikt nevarēs, kautkādi sīki mātei tie katliņi. nolēmu pagaidīt, varbūt vēl sakritīsies.
un vīns, dranķis, beidzās, a laukos veikals ta līdz 6 tik strādā.

vīrs aizgāja uz garo puiku pasākumu

ko daru es sestdienas vakarā?
izveicu eksperimentu,kas notiek,ja burkāsbāzēja gars tevi piemeklē svešā virtuvē ar vienīgajiem draugiem - muļķivarku un šnabja pudeli.

p.s. šņabja pudele paredzēta burku karsēšanas aizstāšanai. jo spirtu nevaru dabūt vaļā un šņabi tāpat te neviens nedzer.

p.p.s.
tas prieks,kas dzimst pats no sevis...

attapos ēdam brētliņmaizi. nekad mūžā neesmu pirkusi brētliņas.

pirmais iespaids - visnotaļ patīkams.
ar visu to,ka es kā jau es, nespēju taisīt dajebko pēc receptes, bet ņēmu un improvizēju.

no vienas puses - tas gan nebija tā,ka iemet un aizej - vispirms apcepu sīpolus, ķiplokus, burkānus un šampinjōnus, tad pārliku uz sautēšanu, piebēru karčas, papriku, pēc brīža puķkāpostu un vēl pēc tam pākšu pupiņas un kautkur tam visam pa vidu saldo krējumu, bet labā ziņa no otras puses ir tā,ka ļoti izteikti varēja sagaršot katra individuālā dārzeņa īpatnības, nevis viss bija vienā kopgaršā.

tā oriģinālā tvaicēšanas programma jau gan smieklīga, tas trauciņš tur tāds,ka man lai vīru pabarotu vismaz 2x būtu jātvaicē, bet ja sautējas šitik lieliski, ta lai viņi iet dillēs ar savu ieliktnīti.

nākamā problēma ir kā šitai mazledusskapītī noglabāt dajebkādu pārtiku,kas nav 6 olas un viens piens. un nākamnākamā, ko nupat aptvēru - kā uzsildīt šito sautējumu rīt.
jāpalasa manjuālis.

tagad man ir muļķivarka.
aizbraucām ar vīru nopirkt divriņķu plītīti, bet tagad man ir muļķivarka.
jo man sāpēja galva no dārza ravēšanas un slēpšanās no negaisa, un tajā brīdī likās, ka tā ir Ļoti Laba Doma.

lūdzu, pasakiet kāds man, ka tur arī kas labs var sanākt.....

ledusskapī kaut kas nomiris.
vai nu noblanšētie puķkāposti.

lai pārvāktos, jāatsaldē ledusskapis- nevaru saprast,kurš idejots tur sagrūdis tik daudz gaļas un lašu vēderu - izvilku atsaldēties, man rādās,ka mums būs milzīgs katls ar zupu. ļoti jau forši karstā vasaras dienā ēst karstu zupu, bet laikam ka laša aukstā zupa nav izdomāta. nujeb vismaz mana fantāzija tik tālu nesniedzas.

dārgie kulināristi, iesakiet labu recepti cāļu spārnu iešašlikošanai
cūķim man ir doma, bet vistu spārnus vispār nekad neesmu taisījusi.

things we do for love - iet uz pagrabu. tagad, tumsā.
man arī dienā ir absolūta pagrabofobija, kas droši vien cēlusies iz bērnības laikiem,kad bija ne tikai "siltais" pagrabs daudzstāvu mājas apakšā, bet arī "aukstais" kādu gabalu tālāk. tāds liels, ar riktīgām ozola durvīm ar milzu krampi priekšā un vēl vienām slēdzamām pakāpienus zemāk, tur pat vasarās zosāda metās. un reiz, māte vakarā aiziet pēc karčām. un šausmīgi ilgi nenāk - bet tēvs saka,ka noteikti vai nu kādu satikusi,vai ciemos iegājusi un mēs neko.
a izrādās, nabaga mātei kāds paņēmis un aizvēris durvis un aizlicis krampi priekšā. a taciņa gar pagrabu tāda, pa kuru neviens nestaigā diezko, kur nu vēl laukos vakarā.
tā nu māte tur dauzījusies un brēkājusi, līdz laimīgā kārtā pēc div stundām kāds gājis garām. es toč tur būtu prātā sajukusi.

bet stāsts jau nebija par pagrabiem, bet par kartupeļiem.

dikti gards tāds paēdiens sanāk, trekns ar bez gala - novāra karčas (vai vēl labāk cepenē uzcep ar timiāņiem), sacep sēnes ar sīpčām, un tad to visu kopā, piegāž saldo krējumu un zilo sieru. bezgala barojoši dvēselei.

dzīvo tu viss tāds veģetāriski orienterēts un tad vienā dienā gribi bērnam uzcept karbeni, bet nav jau ar ko izklapēt :(

tā, mati ir nost. nepierasti tāda īsa ļipiņa gar galvu grozijās vakar jogā.

citās ziņās, man vajag jūsu kulinārisko gaišību padomiņa - bērns piespiedis mani pie sienas,ka jācep šokolādes mafini, lieki piebilst,ka es nekad mūžā neesmu cepusi nekādus cepumus (nu,labi,jaunībā kādus auzu), kur nu vēl mafinus,labi,ka es zinu,kā tādi veikalā izskatās, bet varbūt jūsu vācelītēs ir kāda viegli izdarāma garda recepte priekš konditorejiskiem damijiem?

nu, es taču teicu,ka man tais trīspavāros nepatiks.
un,ka Tārkajam nekas cits neatliks kā piekrist,ka man bija taisnība.

tad varētu ar jums padalīties receptītē, šausmīgi viegli gatavojamā un diezgan gardā, mūsmājās ieguvusi zināmu popularitāti.

atvasinājums no pad-thai - pati gan tailandijā bijusi neesmu un nevienā restorānā provējusi arīdzan ne, bet mums te draudziņi atgriezās no turienienes un sacienāja, respektīvi,tas bija disklaimeris,ka es neuzņemos atbildību par autentismu.

bet viss viegli.
ņem kas jau kuram tīk - vistas gabsīšus/ garnelītes / zivi / dārzeņus - un wok pannā apcepina pa virsu ķiplokiem, gāž virsū zivju mērci un austeru mērci, iecilā iekšā pirms tam iemērcētas rīsu nūdeles (es taisīju arīdzan ar parastiem novārītiem spageti), apmaisa, uz otras panniņas tikmēr sacepta ola, to iemaisa arīdzan un pēdējo iemaisa smalkās skaidās sakapātu kāpostu parasto.

ēd ar čili vai mango mērci, pārspiež pāri laimu, var apkaisīt ar sadrupinātiem zemesriekstiem.

p.s. pati esmu noprovējusi ar visām minētajām sastāvdaļām. galvenais,ka šausmīgi aši sataisāms, bet visnotaļ sātīgs.

Sarunāju ar mā aiziet pusdienās,kad viņa iebrauc Rīgā. meklēju,kur tad mēs varētu aiziet autoostas tuvumā, bet tak skuju. Lai kuru menu es nepētītu, uzreiz liekas,ka neko no tā mana māte ar savu smalkā degustatora jūtīgo mēli un iesīkstējušā mietpilsoņa turēšanos pa gabalu no svešām garšām neēdīs un tas beigsies no sērijas, gribēju,kā labāk, sanāca - kā vienmēr = māte badā.

žēlojoties par ēšanu,tad nevaru atturēties nepačīkstējusi,ka tā ir viena nebūšana,ka manā galā vienīgā vieta,kur mēs trijatā (i.e. ar suni) varam paēst pēc garās pastaigas, ir Cabo, kur viņi Nemāk Gatavot Ne Cik! Vakar pasūtīju makaronus,kam bija jābūt asiem, dārgajam vēl pie pasūtīšanas piekodināja,ka asi - haha, guess, vai tur varēja ko vairāk par makaronu garšu sagaršot? un karstie salāti ar lasi,kas slīka eļļā, nemaz nerunājot par Tārkā dārzeņiem uz iesma,kas bija izsmiekls.
bet kur cilvēks citur lai liekas brīvdienās,kad negribas mājās gatavot, nu?

vispār, vissirslikti,jā,lv.

vakar šausmīgi sagribējās lazanju.

atkal nesanāca bešamela mērce.

kā jūs domājiet, vai pēc to n stundu pēršanās pa virtuvi - bērnam lazanja garšoja?!

labi vismaz,ka Tārkajam ,kā vienmēr, viss garšo, arī viņa veģetārā lazanja.

jā, es taisīju 2 lazanjas.

jo es nevaru dzīvot bez labas siļķes un vienīgās divas,kas Rīgā bija dabonamas, ir nobojājušās. tā nu es biju izmisusi un pasūtiju Ikea siļķes.
Bet izskatās,ka manas lūgšanas nav uzklausītas.
ēst jau var, bet Tas nav TAS!!!

intersanti,vai ir vēl šeit kādi citi siļķatkarīgie?
nēnu,es varu,ja baigi vajag, ēst siļļki eļļā vai lielāko daļu no marinētajām, bet tā brīnišķeigā garša,kas tā kairina manas garšas kaŗpiņas ir piparu un sīpolu siļķēm skandināvu stilā.
un tādas, ibio, neviens latvietis nejēdz uzražot!!!

lai arī jūs,mana pofigistiskā draudze, mani nedaudz pārliecinājāt,ka vistas nav tāda ļaunuma sakne,kā varētu šķist, taču es nenoturējos un no draugiem,kas ļoti uzpasē,ar ko baro savu bērnu, pasūtīju jaunlopa gaļu.

tad nu man tagadiņ jautājums,kā jūs tā gardi jaunlopa malto gaļiņu sastrādājiet, bez ātrā klopša un paflotskajiem makaroniem (lazanju baigais slinkums taisīt bieži)? un gulašgabalus? un ribiņas?

es pavisam un galīgi neorientējos šajos gaļas apcirkņos, nekad neesmu orientējusies.

Poll #19813 vistasss
Open to: All, results viewable to: All

Kā Tu atnesies pret hormonālo vistu kaitīgumu?

tā jau vienmēr ir, vaig tik kautko pateikt,lai klāt būtu karma un spiegtu "in your face!!!"

izrunājos,ka man neprasās saldumi un cepumi ir vabše kautkas neēdams.

un tagad man ir atkarība no Rimi ražojuma auziniekiem kaukādiem ar dzērvenēm un balto šokolādi / eju dauzīt galvu pret sienu

staigāt pa māju, vērot ķirbjus, nokaut vienu lielo, saķert galvu,ka leduckapī nav vietas un tad virtuvē uz letes ieraudzīt gozējamies vienu omulīgu mazo....