rūsganais sprakšķis

vīrs aizgāja uz garo puiku pasākumu

ko daru es sestdienas vakarā?
izveicu eksperimentu,kas notiek,ja burkāsbāzēja gars tevi piemeklē svešā virtuvē ar vienīgajiem draugiem - muļķivarku un šnabja pudeli.

p.s. šņabja pudele paredzēta burku karsēšanas aizstāšanai. jo spirtu nevaru dabūt vaļā un šņabi tāpat te neviens nedzer.

p.p.s.
tas prieks,kas dzimst pats no sevis...

pirmais iespaids - visnotaļ patīkams.
ar visu to,ka es kā jau es, nespēju taisīt dajebko pēc receptes, bet ņēmu un improvizēju.

no vienas puses - tas gan nebija tā,ka iemet un aizej - vispirms apcepu sīpolus, ķiplokus, burkānus un šampinjōnus, tad pārliku uz sautēšanu, piebēru karčas, papriku, pēc brīža puķkāpostu un vēl pēc tam pākšu pupiņas un kautkur tam visam pa vidu saldo krējumu, bet labā ziņa no otras puses ir tā,ka ļoti izteikti varēja sagaršot katra individuālā dārzeņa īpatnības, nevis viss bija vienā kopgaršā.

tā oriģinālā tvaicēšanas programma jau gan smieklīga, tas trauciņš tur tāds,ka man lai vīru pabarotu vismaz 2x būtu jātvaicē, bet ja sautējas šitik lieliski, ta lai viņi iet dillēs ar savu ieliktnīti.

nākamā problēma ir kā šitai mazledusskapītī noglabāt dajebkādu pārtiku,kas nav 6 olas un viens piens. un nākamnākamā, ko nupat aptvēru - kā uzsildīt šito sautējumu rīt.
jāpalasa manjuālis.