Ezss visu pareizi izstāstīja. Neoprēna hidra nodrošina, ka ūdens, kas tajā nokļūst, nevar izkļūt, tāpēc no miesas uzsilst un ir silti. Virs hidras flīsi, virs flīša ūdensnecaurlaidīgu jaku, virs jakas veste. Pirms tam pačurāt :DDD Diez vai nomā dos sieviešu hidras ar rāvējslēdzi kājstarpē. Neaizmirst par cimdiem (kaut ko, kas turēs siltumu arī slapji, es parasti lietoju ziemas velocimdus) un cepuri zem ķiveres.
Ja vīrs sēdēs aizmugurē, tad viņam jāstūrē, Tev jāsaka par šķēršļiem priekšā un jāairē spēcīgi uz priekšu (laiva ir vadāma tikai tad, ja kustas ātrāk vai lēnāk par straumes ātrumu, bailīgās vietās var airēt uz atpakaļu un stūrēt, bet tas ir grūtāk).
NEĶERTIES PIE KOKIEM UN ZARIEM!!! Klasiks iesācēju gājiens, nepadomāt, ka laiva kustas apmēram ar velosipēda ātrumu un pieķeroties cilvēks tiks izrauts no laivas vai laiva apgāzīsies. Vispār zari un koki ir bīstamāki par akmeņiem, no tiem vajag pēc iespējas vairīties.
Bet citādi forši, lai septiņas pēdas zem ķīļa! Jāiet padomāt, kāpēc es nekur neairēju, mans 75g.v. tēvs noteikti jau asina airus.
Es visu dienu nNEKO nedzētu, lai nebūtu jāčurā, jo nu perspektīva no tā visa tūcīties lieku reizi laukā, toč nevilināja. Bet, ja nav skriešanās ar laiku (kā mums), tad kādā pauzes brīdī vartak normāli piestāt, ij paēst, ij pačurāt.. šito fobiju saprotu. Atceros kā musm Latvijas piekrasti airējot bija, kad dēļ pirmajā dienā apsaldēta dibena čurāt vajadzēja VISU laiku. Jau 20min pēc nākamās čurāšanas. Bet braucām pietiekami tālu no krasta jūrā, izlīšana pa viļņiem krastā - nekāda medusmaize un nemaz ne ātra. Tad nu 20min normāli, tad 4h cietos. Kad tiku krastā, tad jau bija bezmaz vienalga, vai apkārt ir/nav cilvēki un vai/ir nav kaut vai zāles kušķis, aiz kā pietupties..
par kokiem/zariem - atkarīgs no straumes ātruma un ķeršanās virziena. Amulā 4dien daudzi šķēršli tikai tā vien bija apbraucami, bet nu cerams, viņi airēs kaut kādā ne tik trakā Bebrupē kā mēs iepērāmies :D :D Bet jā - apmēram tā..
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Ja vīrs sēdēs aizmugurē, tad viņam jāstūrē, Tev jāsaka par šķēršļiem priekšā un jāairē spēcīgi uz priekšu (laiva ir vadāma tikai tad, ja kustas ātrāk vai lēnāk par straumes ātrumu, bailīgās vietās var airēt uz atpakaļu un stūrēt, bet tas ir grūtāk).
NEĶERTIES PIE KOKIEM UN ZARIEM!!! Klasiks iesācēju gājiens, nepadomāt, ka laiva kustas apmēram ar velosipēda ātrumu un pieķeroties cilvēks tiks izrauts no laivas vai laiva apgāzīsies. Vispār zari un koki ir bīstamāki par akmeņiem, no tiem vajag pēc iespējas vairīties.
Bet citādi forši, lai septiņas pēdas zem ķīļa!
Jāiet padomāt, kāpēc es nekur neairēju, mans 75g.v. tēvs noteikti jau asina airus.
šito fobiju saprotu. Atceros kā musm Latvijas piekrasti airējot bija, kad dēļ pirmajā dienā apsaldēta dibena čurāt vajadzēja VISU laiku. Jau 20min pēc nākamās čurāšanas. Bet braucām pietiekami tālu no krasta jūrā, izlīšana pa viļņiem krastā - nekāda medusmaize un nemaz ne ātra. Tad nu 20min normāli, tad 4h cietos. Kad tiku krastā, tad jau bija bezmaz vienalga, vai apkārt ir/nav cilvēki un vai/ir nav kaut vai zāles kušķis, aiz kā pietupties..
Bet jā - apmēram tā..