![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Es visu dienu nNEKO nedzētu, lai nebūtu jāčurā, jo nu perspektīva no tā visa tūcīties lieku reizi laukā, toč nevilināja. Bet, ja nav skriešanās ar laiku (kā mums), tad kādā pauzes brīdī vartak normāli piestāt, ij paēst, ij pačurāt..
šito fobiju saprotu. Atceros kā musm Latvijas piekrasti airējot bija, kad dēļ pirmajā dienā apsaldēta dibena čurāt vajadzēja VISU laiku. Jau 20min pēc nākamās čurāšanas. Bet braucām pietiekami tālu no krasta jūrā, izlīšana pa viļņiem krastā - nekāda medusmaize un nemaz ne ātra. Tad nu 20min normāli, tad 4h cietos. Kad tiku krastā, tad jau bija bezmaz vienalga, vai apkārt ir/nav cilvēki un vai/ir nav kaut vai zāles kušķis, aiz kā pietupties..
šito fobiju saprotu. Atceros kā musm Latvijas piekrasti airējot bija, kad dēļ pirmajā dienā apsaldēta dibena čurāt vajadzēja VISU laiku. Jau 20min pēc nākamās čurāšanas. Bet braucām pietiekami tālu no krasta jūrā, izlīšana pa viļņiem krastā - nekāda medusmaize un nemaz ne ātra. Tad nu 20min normāli, tad 4h cietos. Kad tiku krastā, tad jau bija bezmaz vienalga, vai apkārt ir/nav cilvēki un vai/ir nav kaut vai zāles kušķis, aiz kā pietupties..