skatoties, vai es esmu aizactiņojusi visus ierakstus par A. (jezusmarija, cik to ir daudz, bet es izlikos, ka burtus nepazīstu un pat nemēģināju lasīt) pēc tagiem, atcerējos, ka man taču bija vēl viens bērns pirms tam. I'm a queen of failure.
kopš es viņu izmetu no 2.stāva (apmēram, kad vīrs te ieviesās), nebiju satikusi. uz lielākajiem ģimenes pasākumiem vai nu viņu (manis dēļ) neaicināja, vai vēl vienā pasākumā es veiksmīgi biju komandējumā.
pag.ned. uz bērēm viņš esot paziņojis, ka gribot atvadīties no opīša.
māte mani pirms tam, protams, ļečīja kārtējo reizi no sērijas, ka radu tik maz, piEdOŠanA!!! sets u free, dusmas slikti, etc. es teicu, ka man nav dusmas, bet es netaisos ar viņu radoties.
krematorijā neblenzu gluži viņam virsū, bet, teiksim godīgi, biju viegli pārsteigta, ka viņš mani pat nemēģināja pasveicināt. es tomēr netaisīju resting bitch face.
mielastā veiksmīgi apsēdos tā, lai nav jāskatās virzienā.
pēc mielasta piedāvāju visiem pasēdēt pie manis, jo 1)dzīvoju pie kapiem 2)man ir visvairāk vietas; viņš neteica nenē, es nebraukšu.
un es esmu tāda malacīte, es nepateicu, lai kā man gribējās, "pag, es tikai noslēpšu sudraba karotes. oh fuck, man taču vairs nav."
kopš es viņu izmetu no 2.stāva (apmēram, kad vīrs te ieviesās), nebiju satikusi. uz lielākajiem ģimenes pasākumiem vai nu viņu (manis dēļ) neaicināja, vai vēl vienā pasākumā es veiksmīgi biju komandējumā.
pag.ned. uz bērēm viņš esot paziņojis, ka gribot atvadīties no opīša.
māte mani pirms tam, protams, ļečīja kārtējo reizi no sērijas, ka radu tik maz, piEdOŠanA!!! sets u free, dusmas slikti, etc. es teicu, ka man nav dusmas, bet es netaisos ar viņu radoties.
krematorijā neblenzu gluži viņam virsū, bet, teiksim godīgi, biju viegli pārsteigta, ka viņš mani pat nemēģināja pasveicināt. es tomēr netaisīju resting bitch face.
mielastā veiksmīgi apsēdos tā, lai nav jāskatās virzienā.
pēc mielasta piedāvāju visiem pasēdēt pie manis, jo 1)dzīvoju pie kapiem 2)man ir visvairāk vietas; viņš neteica nenē, es nebraukšu.
un es esmu tāda malacīte, es nepateicu, lai kā man gribējās, "pag, es tikai noslēpšu sudraba karotes. oh fuck, man taču vairs nav."
es paņēmu pie sevis brālēna dēlu, kam tolaik bija laikam 17-18? visa tāda cēlu nodomu vadīta palīdzēt + necēlu nodomu vadīta ar cerību, ka vismaz man vientuļai tantei malku saskaldīs un ielu noslaucīs un augšā krāsni izkurinās
augšā protams nebij pat ne padomjlaika remonts, kā jau kad vecs cilvēks dzīvojis, vajadzēja diezgan piekopt, tikmēr atļāvu palikt viesistabā uz dīvāna
tā nu es viņu 3 mēnešus no tā dīvāna prom nevarēju dabūt, un kad beidzot pārvācās uz augšu, turpināja "apciemot"manu māju, kamēr es darbā + notirgoja visu, ko augšā atrada
itkā sīkums, bet nepatīkami
Bet vispār pilnīgs wtf!
vecmammas māsa bija "prom" jau 8-9 mēnešus, 2 istabās dzīvoja 2 wild kaķi, kurus es tāpat kā biju pārējo nevarēju saņemties sākt kārtot.
šis ir temats, kuru vispār neesmu izrunājusi; un attiecībā uz brālēnu man tiešām attiecības ir svarīgas, lai kāds mērglis viņš nebūtu bijis, bet viņa otprisks gan var diet dillēs. ko arī dara.