mierīgi var sajaukt. es šovasar salauzu plaukstā kaulu, visi apkārt dziedāja vienu dziesmu, “ja tur būtu lūzums, tu to justu, to nevar sajaukt ne ar ko citu”, aizgāju uz traumpunktu tīri izslēgt lūzumu un iznācu ar ģipsi :)
es šitā pat izdarījos pēc viena jestra nāciena mājā no teātra bāra - kas tad tur, drusku pakrist uz pirkstiņa! aizgāju nofočēt "intereses pēc", iznācu ar ģipsi :)
nu es negribu teikt "ļoti vai vāji" (man kā reiz katra figņa ļoti sāp), bet "specifiski". Bet kā jau rakstīju - ja nav ar ko salīdzināt, to specifiku, protams, grūtāk sajust :D :D
Nu, par to, ka lauzts es sāku domāt kad pusotru mēnesi pēc fakta man pie noteiktām kustībām sāpēja tajā pašā vietā. Un mēnesi vispār sāpēja nepārtraukti. Bet tās sāpes arī nu tādas, ne 'tūlīt jālaiž biksēs'
Ja jāsalīdzina, tad dzemdības sāp vairāk, bet paciešamāk, mr pēc sajūtām citādāk, bet apmēram tāpat :D
nu Tev bija bijuši lūzumi iepriekš? Ja cilvēkam nav bijuši lūzumi, tad tā varētu būt, tam piekrītu. Es ar pirmo kaulu plīsumu bērnībā nostaigāju nedēļu riņķī (jo man tikai sasists), kamēr mamma mani aiz ausīm aizstiepa uz poliklīniku. Bet ko es toreiz iemācījos - perfekti saprast KĀ sāp plīsuši/lauzti kauli :D Kad pēc 6iem gadiem salauzu otru, es momentā sapratu, ka ir lauzts (tā arī bija), kad toreiz to mazo pirkstu pēdai salauzu - arī. Visas tās reizes, kad man traumētas visas malas un visi kladzināja riņķī, ka vajag rtg, jo nu tak nevar zināt, vai nav lauzts, es spirinājos pretī, ka nevajag, jo jutu, ka nav lauzts. Uztaisīja rtg - kādas 6as reizes tādas bijušas - skaidrs, ka nekas tur nebija lauzts. Pēc tam 2013ajā vēlreiz izdevās salauzt roku - tur arī momentā jutu, ka ir lauzts kkas plaukstai un uzreiz arī gāju poliklīnikā pie ķirurga ar tekstu, ka vajag rtg, lauzts. Ķirurgs pat sākumā teica, ka viņam izskatoties, ka nav lūzums, tikai sasists, bet nu uztaisīja rtg - protams - divi kauli plaukstai pušu. Tā kā jutu uzreiz, tad nebiju neko tur vēl izkustinājusi, attiecīgi - pa vienkāršo tiku cauri - ar ģipsi uz 7 nedēļām, nekas nebija jābīda vietā vai tml..
nakti visu sāpēja, tagad, sēžot, piem, nesāp vispār. ir zils pa vidu un zils pie pamatnes, bet baigi sapampis nav, bet esmu ņuņņa, negribu kustināt ejot jūt, kurpi kājās vēl nemēģināju vilkt
ja tur liktu ģipsi, tad es toč pastaigāt nevarētu, man kā platai pēdai tie pirksti visi vienā čupā dzīvo
Nu neliks vienam pēdas pirkstam ģipsi. Tad būs visai pēdai. Ja ir piepampis, es teiktu, ka ir kkas arī saplīsis Bet kamēr ir asinsizplūdums (zilums) var būt, arī, ka tas dod pampumu. Skaidrs, ka pēdas vienam pie tam salīdzinoši nav arī BAIGI, kam sapampt - tur vnk to mīksto audu nav tik daudz :D Ja var nodrošināt, ka tie pirksti netiek kustināti (tikai tik daudz, lai nesāp), var iztikt bez ģipša. Ja tie ir pirksti, nevis jau pēdā iekšā tie kauliņi. Protams, var aiziet uz rtg, lai izslēgtu, ka kkas ir nobīdījies..
skaicka vienam pirkstam ģipsi neliks, vienam pirkstam nemaz nevar uzlikt :) un ticams, ka pēdai varētu arī nelikt vispār, taču tas nenozīmē, ka nav jāsper citi soļi (pun intended). anyway, kvalificēti šo konsultēt var tikai ārsts, ne internets :)
man patiešām tas lūzums nesāpēja vispār, nevienā brīdī. kad prasīju par šo ārstiem, viņi teica, ka jā, tas ir tāds stereotips, ka "tā kā sāp lūzums, nesāp nekas cits, acumirklī sajutīs", un ir dafiga lūzumu, kuriem sāpes nejūt. nebija pat ziluma, tikai viegls piepampums, nu kā pie sasituma :) man reāli kudī vairāk sāpēja (un joprojām sāp) pirkstu saišu iestaipīšana atpakaļ pēc imobilizācijas.
nu piepampums jau kā reiz to arī nozīmē :) Sastieptas saites vismaz man subjektīvi sāp kudiš stiprāk. Pie lūzumiem nekad nav bijis tik stipri, ka jādzer pretsāpju zāles, kamēr pie saišu sastiepumiem bijis, ka es varu vnk sēdēt gultā un balsī kaukt visu dienu no tā KĀ sāp, kamēr kāds man atnes no aptiekas pretsāpju zāles..
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Ja jāsalīdzina, tad dzemdības sāp vairāk, bet paciešamāk, mr pēc sajūtām citādāk, bet apmēram tāpat :D
Ja cilvēkam nav bijuši lūzumi, tad tā varētu būt, tam piekrītu. Es ar pirmo kaulu plīsumu bērnībā nostaigāju nedēļu riņķī (jo man tikai sasists), kamēr mamma mani aiz ausīm aizstiepa uz poliklīniku.
Bet ko es toreiz iemācījos - perfekti saprast KĀ sāp plīsuši/lauzti kauli :D Kad pēc 6iem gadiem salauzu otru, es momentā sapratu, ka ir lauzts (tā arī bija), kad toreiz to mazo pirkstu pēdai salauzu - arī. Visas tās reizes, kad man traumētas visas malas un visi kladzināja riņķī, ka vajag rtg, jo nu tak nevar zināt, vai nav lauzts, es spirinājos pretī, ka nevajag, jo jutu, ka nav lauzts. Uztaisīja rtg - kādas 6as reizes tādas bijušas - skaidrs, ka nekas tur nebija lauzts.
Pēc tam 2013ajā vēlreiz izdevās salauzt roku - tur arī momentā jutu, ka ir lauzts kkas plaukstai un uzreiz arī gāju poliklīnikā pie ķirurga ar tekstu, ka vajag rtg, lauzts. Ķirurgs pat sākumā teica, ka viņam izskatoties, ka nav lūzums, tikai sasists, bet nu uztaisīja rtg - protams - divi kauli plaukstai pušu. Tā kā jutu uzreiz, tad nebiju neko tur vēl izkustinājusi, attiecīgi - pa vienkāršo tiku cauri - ar ģipsi uz 7 nedēļām, nekas nebija jābīda vietā vai tml..
ejot jūt, kurpi kājās vēl nemēģināju vilkt
ja tur liktu ģipsi, tad es toč pastaigāt nevarētu, man kā platai pēdai tie pirksti visi vienā čupā dzīvo
Ja ir piepampis, es teiktu, ka ir kkas arī saplīsis Bet kamēr ir asinsizplūdums (zilums) var būt, arī, ka tas dod pampumu. Skaidrs, ka pēdas vienam pie tam salīdzinoši nav arī BAIGI, kam sapampt - tur vnk to mīksto audu nav tik daudz :D
Ja var nodrošināt, ka tie pirksti netiek kustināti (tikai tik daudz, lai nesāp), var iztikt bez ģipša. Ja tie ir pirksti, nevis jau pēdā iekšā tie kauliņi. Protams, var aiziet uz rtg, lai izslēgtu, ka kkas ir nobīdījies..
Sastieptas saites vismaz man subjektīvi sāp kudiš stiprāk. Pie lūzumiem nekad nav bijis tik stipri, ka jādzer pretsāpju zāles, kamēr pie saišu sastiepumiem bijis, ka es varu vnk sēdēt gultā un balsī kaukt visu dienu no tā KĀ sāp, kamēr kāds man atnes no aptiekas pretsāpju zāles..