![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
nav ne pms, ne pilnmēness, bet man ir ieslēdzies kaut kāds superjūtelīgums, vakar jau pusdienu noņuņņājos, jo suns slikts, šodien knapi valdos.
vispirms mani milzu pļavas vidu izlamāja tante, kam bija iebildumi gan pret maniem suņiem, kas sēdēja uz taciņas un gaidīja, gan pret to, ka es fotografēju putnus. godīgi atbildēju, ka zinu, ka pārkāpju likumu un, jā, viņa var mani nofotografēt ar telefonu, kas esot kabatā, ja grib. Nosauca mani par nekauņu.
Kontemplēju šo nākamo pusstundu, jutos slikti, līdz vienā no bezgalgarajām mazdārziņu ejām priekšā pamanīju baru ar vistām. Izskrēja cilvēku sugas būtne, kliedza uz mani krieviski. Jā, kad mani sveši cilvēki uzrunā krieviski, es atbildu ar "Ko, lūdzu?". un,ja viņi turpina krieviski, saku, ka nesaprotu.
šī būtne tikai kliedza ot kuda ti vzjalasj s svoimi sabakami, es stāvēju un gaidīju, kad viņa savas vistas sadzīs atpakaļ teritorijā; diemžēl vistas negribēja sadzīties un būtne palika arvien niknāka, kiedza uz mani vēl, es atbildēju, ka nesaprotu, uz ko saņēmu pa krieviski ne? da skoro tut vsja budjet rosiija.
Turpināju gaidīt, diezgan nožēlojot, ka man ir paklausīgi ganu suņi, kas sēž blakus (neba viņiem nebija vēlmes iesaistīties), jo "nedrīkst", varēja tak man būt kāds medību suns un mēs paķertu vienu vistu līdzi vakariņām.
2 stundas vēlāk man vēlarvien ir milzu smagums pakrūtē, gribas raudāt un jūtos itkā man kāds būtu uzlaidis Atprātotājus. Jo viss prieks šai pasaulē ir pazudis.
vispirms mani milzu pļavas vidu izlamāja tante, kam bija iebildumi gan pret maniem suņiem, kas sēdēja uz taciņas un gaidīja, gan pret to, ka es fotografēju putnus. godīgi atbildēju, ka zinu, ka pārkāpju likumu un, jā, viņa var mani nofotografēt ar telefonu, kas esot kabatā, ja grib. Nosauca mani par nekauņu.
Kontemplēju šo nākamo pusstundu, jutos slikti, līdz vienā no bezgalgarajām mazdārziņu ejām priekšā pamanīju baru ar vistām. Izskrēja cilvēku sugas būtne, kliedza uz mani krieviski. Jā, kad mani sveši cilvēki uzrunā krieviski, es atbildu ar "Ko, lūdzu?". un,ja viņi turpina krieviski, saku, ka nesaprotu.
šī būtne tikai kliedza ot kuda ti vzjalasj s svoimi sabakami, es stāvēju un gaidīju, kad viņa savas vistas sadzīs atpakaļ teritorijā; diemžēl vistas negribēja sadzīties un būtne palika arvien niknāka, kiedza uz mani vēl, es atbildēju, ka nesaprotu, uz ko saņēmu pa krieviski ne? da skoro tut vsja budjet rosiija.
Turpināju gaidīt, diezgan nožēlojot, ka man ir paklausīgi ganu suņi, kas sēž blakus (neba viņiem nebija vēlmes iesaistīties), jo "nedrīkst", varēja tak man būt kāds medību suns un mēs paķertu vienu vistu līdzi vakariņām.
2 stundas vēlāk man vēlarvien ir milzu smagums pakrūtē, gribas raudāt un jūtos itkā man kāds būtu uzlaidis Atprātotājus. Jo viss prieks šai pasaulē ir pazudis.
Mums ir kaimiņiene, kas var uzklupt jebkuram. JEBKURAM.
Visa māja zina, ka viņa ir dulla un neņem galvā.
Bet vienalga, es nezinu, kam ir jānotiek, lai es kliegtu virsū par suņiem, kas sēž.
Es nesaku, ka man nav bail no lieliem, svešiem suņiem, bet viņiem būtu jāapdraud kā minimums mani bērni (vai suns), lai es mestos aurot.
Un vienmēr jūties tāds mazliet ar sūdiem noliets, pat, ja pelnīti. Viņa dzīvo zem mums un bija jāizdzīvo tīņu vecums - kā es no mājas ārā, tā ballīte dzīvoklī un dullā ārdās. Pilnīgi pamatoti ārdās, bet tas diezko nelīdz :D
Vienīgi viņa uz mani auroja lauzītā latviešu valodā...
Nu Tu varētu tā blīkš blākš kādam paprasīt, no kurienes tu te uzzīmējies ar saviem suņiem? ne tak.
par suņiem per se, promska, es nepiesietos. Par suņiem,kas dirš un aiz tiem nesavāc - es esmu piesējusies.
Par suņiem, kas mīž man uz mājas, esmu piesējusies.
bet es tomēr cenšos "vai jūs lūdzu nevarētu čurināt citur?"vaibu
ta vistu tantei nebij taisnība azotē, tās vistas dajebkura mašīna, kas pat šaursležu eju brauc, būtu traumējoša. Nu nelaid savas vistas uz cela. ko tur kliegt.
Es arī gribu skaļi un krieviski :D
Un visbaisākais pie tā bd ar pārīti ar gaiseni. Man vnk atslēdzas saprāts un es skaļi kliedzu. Un man jau ikdienā skaļa rīkle..
Tad es arī auroju, visās pasaules valodās.
Bet, teiksim, nemarķētā stāvvietā, kur parasti stāv Tava mašīna, kāds nolicis savu. Varētu iet un aurot, ka Tu te parasti liecies, lai brauc prom?
Parasti un ikdienišķi es īgni burkšķu vai cenšos izteikt konstruktīvu kritiku. Bet es reizēm vnk esmu asa. Es cenšos neaurot un dzēlīgi nešņākt, man tad piemetas ilgstoši azcietējoši pašpārmetumi pat ja man bija taisnība