rūsganais sprakšķis

padodiet ožamo sāli, es ģībstu!

rūsganais sprakšķis

padodiet ožamo sāli, es ģībstu!

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
nav ne pms, ne pilnmēness, bet man ir ieslēdzies kaut kāds superjūtelīgums, vakar jau pusdienu noņuņņājos, jo suns slikts, šodien knapi valdos.

vispirms mani milzu pļavas vidu izlamāja tante, kam bija iebildumi gan pret maniem suņiem, kas sēdēja uz taciņas un gaidīja, gan pret to, ka es fotografēju putnus. godīgi atbildēju, ka zinu, ka pārkāpju likumu un, jā, viņa var mani nofotografēt ar telefonu, kas esot kabatā, ja grib. Nosauca mani par nekauņu.

Kontemplēju šo nākamo pusstundu, jutos slikti, līdz vienā no bezgalgarajām mazdārziņu ejām priekšā pamanīju baru ar vistām. Izskrēja cilvēku sugas būtne, kliedza uz mani krieviski. Jā, kad mani sveši cilvēki uzrunā krieviski, es atbildu ar "Ko, lūdzu?". un,ja viņi turpina krieviski, saku, ka nesaprotu.
šī būtne tikai kliedza ot kuda ti vzjalasj s svoimi sabakami, es stāvēju un gaidīju, kad viņa savas vistas sadzīs atpakaļ teritorijā; diemžēl vistas negribēja sadzīties un būtne palika arvien niknāka, kiedza uz mani vēl, es atbildēju, ka nesaprotu, uz ko saņēmu pa krieviski ne? da skoro tut vsja budjet rosiija.

Turpināju gaidīt, diezgan nožēlojot, ka man ir paklausīgi ganu suņi, kas sēž blakus (neba viņiem nebija vēlmes iesaistīties), jo "nedrīkst", varēja tak man būt kāds medību suns un mēs paķertu vienu vistu līdzi vakariņām.

2 stundas vēlāk man vēlarvien ir milzu smagums pakrūtē, gribas raudāt un jūtos itkā man kāds būtu uzlaidis Atprātotājus. Jo viss prieks šai pasaulē ir pazudis.
  • Tu liki man aizdomāties.

    par suņiem per se, promska, es nepiesietos. Par suņiem,kas dirš un aiz tiem nesavāc - es esmu piesējusies.
    Par suņiem, kas mīž man uz mājas, esmu piesējusies.

    bet es tomēr cenšos "vai jūs lūdzu nevarētu čurināt citur?"vaibu

    ta vistu tantei nebij taisnība azotē, tās vistas dajebkura mašīna, kas pat šaursležu eju brauc, būtu traumējoša. Nu nelaid savas vistas uz cela. ko tur kliegt.
    • Es vienkārši par šo bieži domāju. Man liekas, ka mums pietrūkst elementāras nekaunības. Man uz vecumu parādās viedokļa nesaturēšana, bet, lai paceltu balsi, uzvestos kā ielas saimnieks, nezinu, kam jānotiek. Tikmēr viņiem nekādu bremžu.
      • Man dažreiz uznāk, pašai par šoku. Un kliedzu es skaļi un krieviski! Wtf?!
        • Oooo! Kaut kas konkrēts trigerē vai vienk aiziet ciet?
          Es arī gribu skaļi un krieviski :D
          • Nu, ir gadījies rotaļu laukumā kad sīči aizdauzās un grib mest ar milzīgu akmeni. Tipa joks. Tad, kad trīs (4?) Pusaudži, tādi mazpadsmit līdz viduspadsmit vispirms mīcījās un grūstījās un tad pēkšņi vaibs mainījās un divi bija zemē trešajam virsū.
            Un visbaisākais pie tā bd ar pārīti ar gaiseni. Man vnk atslēdzas saprāts un es skaļi kliedzu. Un man jau ikdienā skaļa rīkle..
            • Tās ir briesmu situācijas, tās neskaitās :D
              Tad es arī auroju, visās pasaules valodās.

              Bet, teiksim, nemarķētā stāvvietā, kur parasti stāv Tava mašīna, kāds nolicis savu. Varētu iet un aurot, ka Tu te parasti liecies, lai brauc prom?
              • Man nav mašīnas, nevar zināt :D.
                Parasti un ikdienišķi es īgni burkšķu vai cenšos izteikt konstruktīvu kritiku. Bet es reizēm vnk esmu asa. Es cenšos neaurot un dzēlīgi nešņākt, man tad piemetas ilgstoši azcietējoši pašpārmetumi pat ja man bija taisnība
                • Jā, aizcietējumi ar visu, ko varēju pateikt, gan ir mana slimība :D
                  • Par tiem briesmīgāki ir tikai pēc skarbas verbālās pļūtkas. Paapārmetumi tasir
Powered by Sviesta Ciba