rūsganais sprakšķis

rūsganais sprakšķis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
kautkad lasīju kvōrā diskusiju par to - kura ir īstā personība - tā,kas esot depresīvam, jeb tā, kas dzerot AD. mans hihs saka,ka tā,kas dzerot. (AD)

lai arī šobrīd vairs negribas griezt vēnas, hihs vēl pacēla AD devu, tip, paskatīsimies, a vdrug es visa tāda saulstariņš palieku?

pa lielām šaibām, liekas,ka dažādu pakāpju depresija man ir bijusi jau no padsmit gadiem, bet īpaši jau sākot no tricāra, kad te daudzi mira un kašķi ar māti, šķiršanās un tml.
un es esmu ļoti mainījusies pēd.10 gados. baidos,ka citi teiktu,ka ne uz to labo pusi, lai gan man pašai ar sevi ir daudz vieglāk dzīvot, kopš nemēģinu būt tas,ko no manis sagaida.

bet kā lai zin, kur ir patiesība tur ārā, vai ir, un vispār...
  • Es gan laikam esmu jaukāka kļuvusi. Nu nav dusmu sprādzienu, nav nīgrais "bļe visi besī un es to arī izrādīšu", iekšējais miers uz āru staro runājot banālībās. Un pat ja šī nav mana "īstā" personība, es labāk palieku pie tās ar visām tabletītēm, jo dzīvi izbaudīt ir sasodīti forši.

    Bet par tricāru runājot - es nesaprotu vai tagad mana kondīcija ir kļuvusi sliktāka, ka es bez tabletēm nevar vai manas prasības ir augušas. Bet jā, kaut kāds lūzums ap trīsdesmit man arī notika.
    • izbaudīt dzīvi jau ir next level, es pagaidām priecājos par to,ka negūglēju pašnāvību klīnikas nīderlandēs...
      esmu akceptējusi,ka visdrīzāk nekad no tām tabletēm nenokāpšu, jo līdz šim visi mēģinājumi bijuši fiasko un ar katru reizi grūtāk glābjami
Powered by Sviesta Ciba