rūsganais sprakšķis

Es gan laikam esmu jaukāka kļuvusi. Nu nav dusmu sprādzienu, nav nīgrais "bļe visi besī un es to arī izrādīšu", iekšējais miers uz āru staro runājot banālībās. Un pat ja šī nav mana "īstā" personība, es labāk palieku pie tās ar visām tabletītēm, jo dzīvi izbaudīt ir sasodīti forši.

Bet par tricāru runājot - es nesaprotu vai tagad mana kondīcija ir kļuvusi sliktāka, ka es bez tabletēm nevar vai manas prasības ir augušas. Bet jā, kaut kāds lūzums ap trīsdesmit man arī notika.