pārņem tāds kluss izmisums.
atnāc vakarā no darba, ej parunāties ar dārzu, izlasi gliemežus no to dienas slēptuvēm, nospied laputis (es taču pirmdien rozes nopūtu - par velti vemts, ir atpakaļ), pārbaudi jasmīna jaunos dzinumus, secini,ka uz lielajiem baltajiem zvaniem jau ir virsū un ar dziļu pretīgumu visas nospied, atklāj,ka kautkādi smecernieki dragā pa pīlādzi un tam tāpat kā rozēm lapas paliek plankumainas (bet to es mož atradīšu savā grāmatā par rožu audzēšanu mūsu padomju republikā). ā, un laputis ir jau arī uz tomātiem, vēl tikai dažas dēj pagaidām,bet šas būs.
bet tas viss ir sūds, salīdzinot ar stindzinošajām šausmām,kas pārņem,ieraugot totāli sacaurumotos petūniju stādus, iebāžot degunu dobē un ieraugot,ka tur atkal ir nolijis kailgliemežu lietus un iekšā pa mulču dzīvo tādi 3-5 mm gari kailgliemji,kuriem pieskaroties tie saraujas tādā milimetrīgā kniepadatas galviņā,kuru izlasīt laukā ir tuvu neiespējami.
es nesaprotu,no kurienes viņi rodas - dobē,kur pagājušās vasaras beigās uzmetās, vismaz pagaidām nav. ar stādiem? ar zemi? tiešām nolīst ka lietus?
un es nezinu,ko iesākt,jo viņi rij nenormālā tempā,vakar no rīta vēļ nekā nebija, a vakarā jau pusstāds nograuzts. ok,tai dobē viņīem paliek gandīrz nogājušas neaizmirstules un rozes, nu,un tad mauriņš. tuvumā nekā cita nav.
bet nevilšus prātā zogas domas par napalmu un emigrāciju.
atnāc vakarā no darba, ej parunāties ar dārzu, izlasi gliemežus no to dienas slēptuvēm, nospied laputis (es taču pirmdien rozes nopūtu - par velti vemts, ir atpakaļ), pārbaudi jasmīna jaunos dzinumus, secini,ka uz lielajiem baltajiem zvaniem jau ir virsū un ar dziļu pretīgumu visas nospied, atklāj,ka kautkādi smecernieki dragā pa pīlādzi un tam tāpat kā rozēm lapas paliek plankumainas (bet to es mož atradīšu savā grāmatā par rožu audzēšanu mūsu padomju republikā). ā, un laputis ir jau arī uz tomātiem, vēl tikai dažas dēj pagaidām,bet šas būs.
bet tas viss ir sūds, salīdzinot ar stindzinošajām šausmām,kas pārņem,ieraugot totāli sacaurumotos petūniju stādus, iebāžot degunu dobē un ieraugot,ka tur atkal ir nolijis kailgliemežu lietus un iekšā pa mulču dzīvo tādi 3-5 mm gari kailgliemji,kuriem pieskaroties tie saraujas tādā milimetrīgā kniepadatas galviņā,kuru izlasīt laukā ir tuvu neiespējami.
es nesaprotu,no kurienes viņi rodas - dobē,kur pagājušās vasaras beigās uzmetās, vismaz pagaidām nav. ar stādiem? ar zemi? tiešām nolīst ka lietus?
un es nezinu,ko iesākt,jo viņi rij nenormālā tempā,vakar no rīta vēļ nekā nebija, a vakarā jau pusstāds nograuzts. ok,tai dobē viņīem paliek gandīrz nogājušas neaizmirstules un rozes, nu,un tad mauriņš. tuvumā nekā cita nav.
bet nevilšus prātā zogas domas par napalmu un emigrāciju.
nu vara sulfāts ir mazindīgs. lai saindētos to vajag karotēm leksēt iekšā. aspirīns ir indīgāks par to bordo.
bildē tie kas ar čaulu ir raibā vīngliemeža Arianta arbustorum mazuļi. tie, kas bez čaulas ir mīkstgliemeži - Agriolimacidae dzimta. visticamāk, ka tie varētu būt raibie mīkstgliemeži Deroceras reticulatum, bet droši suga nosakāma tikai pēc viņu uzšķēršanas un dzimumorgānu apskatīšanas, jo ārēji vairākas sugas mīkstgliemežiem izskatās pilnīgi vienādi. un ja tie tiešām ir raibie mīkstgliemeži, tad dzīves cikls viņiem ir divi mēneši.
es pareizi saprotu, dzīves cikls ir = piedzimst,pavairojas,nomirst?
respektīi,viņi no tam kniepadatu galviņām ĒDOT MANU MAIZI UN GAĻU divos mēnešos izaug līdz pāris cm izmēram?
viņī šobrīd laikam šķiļas, vakar ar lukturīti draseju pa dārzu un spiedu nost, efektīgi arīdzan nolikt samtenes ziedu - bij pielīdis pilns.
šādos brīžos domāju,ka mož tomēr jāpalasa rokasgramata vidusskolēniem vai kas tamlīdzīgs.... (nu,pa to dzīves ciklu)