jau kopš bērnības es ļoti daudz sapņoju par ūdeņiem - reizēm ir jāpeld, reizēm jālūzt ledū, reizēm jākrīt no tilta, bet tie visriebīgākie sapņi - kā šonakt, kad es peldu un peldu kautkādā vannā/ezerā, kas pilns ar ūdenszālēm.
man šausmīgi bail no ūdenszālēm.
un kautkādā ūdenim ir atmiņa plauktiņā man ir iesēdies,ka sapņi,kuros peld ir Zīmīgi.
lūk, ūdensszāles man galīgi negribas uztvert kā kautko,kas mani zīmīgi sagaida, pat ja šitām bija rozā ziedi.
man šausmīgi bail no ūdenszālēm.
un kautkādā ūdenim ir atmiņa plauktiņā man ir iesēdies,ka sapņi,kuros peld ir Zīmīgi.
lūk, ūdensszāles man galīgi negribas uztvert kā kautko,kas mani zīmīgi sagaida, pat ja šitām bija rozā ziedi.
un šorīt man atkal iesnas gāžas aumaļām.
ar tām aizaugušā dīki peldēties - būt pārņemtam ar ikdienas rūpēm;
Tā ka tev nekas jauns, dzīve turpinās
būtu tīrs ūdens, tad jau normāli, bet tai zampā vispār pakustēties nevarēja, tāpēc jau ar slīku.
vienreiz gan bija arī par ūdenszālēm, pēc tam pamodos, tad atkal aizgāju gulēt un paņēmu iepeldēju iekšā tais zālēs skatīties, kurš bija tas idiots, kas man pie kājas ķēra. neatradu. bet otreiz arī ne ūdenszāles bijušas, ne kāds aiz kājas mēģinājis ķert.
kāpēc es to visu?