rūsganais sprakšķis

jau kopš bērnības es ļoti daudz sapņoju par ūdeņiem - reizēm ir jāpeld, reizēm jālūzt ledū, reizēm jākrīt no tilta, bet tie visriebīgākie sapņi - kā šonakt, kad es peldu un peldu kautkādā vannā/ezerā, kas pilns ar ūdenszālēm.
man šausmīgi bail no ūdenszālēm.

un kautkādā ūdenim ir atmiņa plauktiņā man ir iesēdies,ka sapņi,kuros peld ir Zīmīgi.

lūk, ūdensszāles man galīgi negribas uztvert kā kautko,kas mani zīmīgi sagaida, pat ja šitām bija rozā ziedi.

šonakt sapņoju,ka nezināmu iemeslu dēļ esam izdomājuši salaulāties baznīcā, man pat ir balta kleita un mammas baltās laiviņas uz papēžiem, kurās bērnībā mēģināju staigāt, sapnī viņas tieši tāpat krita nost.
baznīcā, kas sapnī skaitījās Doma bija padaudz cilvēku, piemēram, arī mana ģimenes ārste ar vīru.
kāpjot pa kāpnēm,prasīju vīram - vai mēs labi zinam,ka to gribam darīt - galu galā, būs kautkāda nopietna ceremonija un tā

un tad mēs ieejam iekšā un pie altāra stāv par mācītājiem pārģērbušies Fredis un Ufo un vēl kautkādi jautri onkuļi