prokrastinācija
sēžu un pētu matus.
savējos.
dažiem,kas nav tie īpaši zīžaini smalkie, bet tie,kas ir tādi saraināki, tie,kas ir čirkainības stūrakmens - viņiem ir ar pirkstiem sajūtama atškirība reljefā - brīžiem resnāki,brīžiem tievāki,tad nu es te sēžu un filozofēju, cik cieša saistība tiem tievajiem posmiem ir ar depresīviem periodiem manā dzīvē.
izejot no šīs teorijas, man šķiet,ka pēc šitiem mēnešiem tur izaugs tādi nīkuļi ,kas paši savu svaru nevarēs noturēt un tad man būs jāgriež zēngalviņa, un tas tad būs pavisam depresīvi,jo man pavisam noteikti,ka īsi mati ne pēc kā neizskatīsies...
savējos.
dažiem,kas nav tie īpaši zīžaini smalkie, bet tie,kas ir tādi saraināki, tie,kas ir čirkainības stūrakmens - viņiem ir ar pirkstiem sajūtama atškirība reljefā - brīžiem resnāki,brīžiem tievāki,tad nu es te sēžu un filozofēju, cik cieša saistība tiem tievajiem posmiem ir ar depresīviem periodiem manā dzīvē.
izejot no šīs teorijas, man šķiet,ka pēc šitiem mēnešiem tur izaugs tādi nīkuļi ,kas paši savu svaru nevarēs noturēt un tad man būs jāgriež zēngalviņa, un tas tad būs pavisam depresīvi,jo man pavisam noteikti,ka īsi mati ne pēc kā neizskatīsies...
bet iespējams es esmu istigusi fāzē,kurā man šķiet,ka mani garie mati ir tādskā brends.
un arī ērti ar viņiem - gari čirkaini, gari taisni , pielaizīti copītē, aspazijas vārnu ligzda - šitos svičojot ļoti sekmīgi var izvairīties no atpazīšanas. un,kā jau teicu,man šķistu šausmīgi reizi mēnesī pierakstīties pie friziera.