rūsganais sprakšķis

gribu gulēt, ilgi gulēt.

mufs

3/19/12 02:43 pm

nogurums tāds,ka šorīt šķita - no gultas neizkāpšu.
vakardienas staigāšana bez piesēdiena astoņu stundu garumā, krampjaini turoties manuālī beidzās ar to,ka pēc 5 stundu sēdēšanas seminārā ap 22 sāka tirpt abām rokā ceturtais un piektais pirksts. kas tā bija kautkāda osteoskleroze vai?

sajūta šodien bija kā uz paģirām, aizgāju apēst zupu un gaļas kluci, tā rezultāts vienīgais ir miega paisums.

mani pat nesatrauc ventilatora iedalītās tēmas, šoreiz esmu vairāk kā droša, ka pārējie darbus iesniegs un es varu uzrakstīt vienu teikumu un būs beidzot miers.

dārzā ir nokusis viss sniegs. jāsāk domāt par nojumes labošanu vai likvidēšanu un kā vienmēr pavasarī gribas visu nobetonēt, cik viss izskatās neglīti.

• Tags:
  darbs, es, māja

• 5 comments
• Leave a comment

• mufs

  3/19/12 03:26 pm

  

  nanu, kā pēc kara izskatās pie manis, jau gadiem, tas saucas nevis,ka vienmēr viss ir izdarāms, bet vienmēr viskautkas paliek nepadarīts un tad tu pie tā pierodi līdz nākamajam pavasarim,kad tas duras acīs, bet tad viss aizaug zaļš un ātri skrienot izdodas atkal nepamanīt :s
  ja es kautko tiešām gribētu, tad es gribētu sunim spārnus, jo viņš spēj tā piemīcīt to nabaga dubļaini atkusušo pagalmu, ka tur mūždien neieaugošā zāle nobīstas vēl vairāk...

  • Reply
  • Parent
  • Thread

  • shvep

    3/19/12 03:34 pm

    Suņi šito māk, jā. Arī pēc Bremzīša domām visjaukāk ir tad, kad visa pasaule ir glīti nopļikšķināta, izgulēta, izkašņāta un glīti dubļos sakulta.
    Sunim spārni, protams, ir jauki :D...līdz vienam brīdim, jo tas jau nu gan tev nav nekāds nieka zvirbulis.
    
    

    • Reply
    • Parent